Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eksporta tirgos, mazāka vietējā patēriņa aktivitāte un sezonāli faktori decembrī ir veicinājuši bezdarba līmeņa pieaugumu Latvijā. Uz visa notiekošā fona laba ziņa ir tā, ka darba vietas Latvijā aizvien tiek radītas arī no jauna, tādēļ attiecībā uz bezdarba līmeņa pārmaiņām nav pamata satraukumam par tādiem pieauguma tempiem kā kovida vai iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes laikā.
Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētais bezdarba līmenis ir pieaudzis no 5,4% novembrī līdz 5,7% decembrī. Savukārt 2022. gada decembrī reģistrētais bezdarba līmenis bija augstāks, sasniedzot 6,1%. Tikmēr faktiskais bezdarba līmenis, kur uzskaites metodoloģija ir citāda, decembrī pieaudzis līdz 6,6% salīdzinājumā ar 6,4% mēnesi iepriekš. Gada laikā procentuālā izteiksmē tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Atnākusī ziema Latvijas darba ņēmējam nav labvēlīga no vairākiem aspektiem. Pirmais no tiem ir saistīts ar sezonālajiem faktoriem. Aukstās sezonas iestāšanās samazina aktivitāti tādās nozarēs kā būvniecība, lauksaimniecība, arī tirdzniecība un tūrisms. No ielas pazūdot kādam saldējuma tirgošanas stendam, sarūk ne tikai mazumtirdzniecības apjoms, bet ir liela iespējamība, ka rūk arī nodarbināto iedzīvotāju skaits. Tas pats arī citās sfērās. Sākoties pavasarim, situācija tradicionāli vēršas pretējā virzienā, un šobrīd nav nekādu pazīmju, ka šogad kaut kas būs citādi. Vienīgais, kas šobrīd ir citāds nekā iepriekšējos gados, tā ir lielāka ģeopolitisko notikumu radītā spriedze sabiedrībā, taču tā šobrīd nav tādā līmenī (visticamāk arī nebūs), lai kardināli mainītu kalendāros ekonomiskos procesus. Sējas darbi pavasarī atsāksies kā katru gadu. Tas pats notiks ar celtniecības darbiem, un nebūs jāiztiek bez simpātiskām saldējuma kokteiļa tirgotājām piegulošos topiņos.
Bez jau pieminētās sezonālās ietekmes daudz lielākus sarežģījumus var radīt ekonomiskās lejupslīdes faktors, kas var uzņemt globālus mērogus un radīt daudz kardinālākas pārmaiņas gan Latvijas darba tirgū, gan tautsaimniecībā kopumā. Kā rāda dažādi pēdējie dati, neraugoties uz to, ka atsevišķas mūsu valsts mašīnbūves apakšnozares un elektronikas ražošana spītīgi turas pretī pasaules padrūmajai ekonomiskajai ievirzei, ar preču eksportu kopumā mums neklājas labi. Pagaidām šī faktora ietekme vēl nav materializējusies bezdarba pieaugumā, un cerams, ka līdz tam nebūs jānonāk. Taču situācija nav sevišķi patīkama, jo, cik dzirdēts, piemēram, no kokapstrādes nozares, tad saistībā ar pieprasījuma kritumu vismaz atsevišķos uzņēmumos kāda strādājošo daļa nenodarbojas ar savām pamatfunkcijām, bet ir nodarbināti citos darbos.
Šobrīd gan pastāv samērā ticama iespēja, ka visai drīz iepriekš pieminētie strādājošie varētu atgriezties pie saviem ierastajiem darbiem vai vismaz pārkvalificēties kādiem citiem. Šobrīd dažādu ekonomistu bāzes scenāriji paredz, ka šogad Latvijas tautsaimniecībā ir sagaidāma izaugsme un arī bezdarba līmenis varētu nepiedzīvot kardinālas pārmaiņas. Bez valdības, dažādu komercbanku un Latvijas Bankas ekonomistiem tautsaimniecības izaugsmi šim gadam paredz arī Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. LV PEAK ekspertu konsensusa prognoze - 2023. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs samazinājies par 0,1%. Savukārt 2024. gadā ekonomikā varētu atgriezties izaugsme un Latvijas (IKP) pieaugt par 1,8%. Saskaņā ar domnīcas ekspertu viedokli, tautsaimniecības kāpumu šogad veicinās Eiropas Savienības finansēto investīciju un eksporta straujāks kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanās ietekmē, kā arī privātā patēriņa pakāpenisks pieaugums. Domnīca arī norāda, ka, neraugoties uz Krievijas kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus pērn turpināja atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām. Cita starpā nodarbināto skaits pagājušā gada trīs ceturkšņos pieauga par 1,6 tūkstošiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022. gada atbilstošo periodu. LV PEAK ekspertu prognoze rāda, ka 2023. un 2024. gadā bezdarbs varētu noturēties 6,4% līmenī. Tādējādi, ja šīs prognozes ir pareizas, šobrīd nav pamata satraukties, ka šogad situācija Latvijas darba tirgū varētu kardināli pasliktināties.
Lai arī kopējās prognozes var uzskatīt par samērā labvēlīgām, tomēr tas nenozīmē, ka janvārī bezdarba līmenis nav pieaudzis un tas nenotiks arī dažos tuvākajos mēnešos. Kā jau minēts, Latvijas eksportējošajos uzņēmumos ir kāda daļa darbinieku, kuri atrodas “uz robežas”, proti, pagaidām dara kādus ar savām tiešajām funkcijām nesaistītus darbus, uzņēmējiem cerot, ka noieta tirgus konjunktūra uzlabosies. Taču, ja šis process aizkavēsies, var rasties situācijas, kad uzņēmumi strādājošo skaitu sāk samazināt. Likumsakarīgi šādā situācijā bezdarba līmenis valstī palielināsies. Taču nav runa par tik strauju pieaugumu kā kovida atnākšanas laikā, un pilnīgi noteikti šobrīd nav nekādu pazīmju, ka bezdarba rādītājs var sasniegt tos līmeņus, kādi bija pēc iepriekšējās finanšu krīzes, kad bezdarba līmenis atkarībā no rēķināšanas metodoloģijas sasniedza 17% vai 20%. Iepriekš “Neatkarīgās” aptaujātie ekonomisti izteica viedokli, ka eksports šogad varētu sarukt aptuveni par kādu procentu. Ja vadās pēc tā, tad diezin vai bezdarba līmenis pieaugs vairāk par dažu procenta desmitdaļu punktiem. Tiesa gan, situācija pasaulē ir visai nedroša, un nevar izslēgt nelielu iespēju, ka atgadīsies kas ārkārtējs. Taču tādā gadījumā jebkādas prognozes zaudē spēku. Tomēr ticamākā versija ir tā, ka gada otrajā pusē pieaugums sagaidāms gan Eiropas ekonomikā, gan eksporta iespējās, tādējādi bezdarba līknei būtu likumsakarīgs pamats tiekties lejup. No ekonomistu teiktā arī izriet, ka saistībā ar potenciālajām Eiropas un pasaules tautsaimniecības konjunktūras pārmaiņām nākamajā un aiznākamajā gadā eksportam ir pamats strauji augt un tas atsauksies arī uz nodarbinātību. Tādējādi, visticamāk, Latvija atgriezīsies ne tikai pie bezdarba krituma, bet arī pie darbaspēka deficīta. Aizvien aktuālākas kļūs pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku pārkvalificēšanas iespējas, un kādās jomās, kur tas sanāks pārāk darbietilpīgi vai dārgi, būs jādomā par ārvalstu darbaspēka piesaisti. Tas gan attiecas uz augsti kvalificētu darbaspēku, nevis tiem, kas, mēģinot rast caurumus austrumos esošajā žogā, cenšas nokļūt Eiropas Savienībā.
