Pēdējie pāris gadi Latvijas mājsaimniecībām bijuši finansiālu izaicinājumu pilni, tajā skaitā arī saistībā ar pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr, kā norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, šobrīd nav pamata pārtikas cenu tālākam paaugstinājumam.
Par to, ka pēc iepriekšējiem lēcieniem pārtikas produktu patēriņa cenu indekss pēdējā laikā ir kļuvis samērā mērens, liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Piemēram, šā gada janvārī, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā, pārtikas cenas kopumā ir pieaugušas par 2,9%. Ļoti lielā mērā šo kāpumu radīja cenu lēciens svaigiem dārzeņiem, ko daļēji ietekmēja arī pievienotās vērtības nodokļa pieaugums Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām no 5% līdz 12%. Gada laikā svaigu dārzeņu cena vidēji pieaugusi par 22,9%, savukārt mēneša laikā to cena pieaugusi par 9,6%. Attiecībā uz izmaiņām gada laikā, ja neskaita divciparu procentu vērto kafijas, dažādu saldumu un olīveļļas sadārdzināšanos, tad pārējās preču grupās cenu pieaugums nepārsniedz dažus procentus, turklāt atsevišķās ļoti būtiskās preču grupās, kā piena produkti, cenas ir pat diezgan ievērojami kritušās. Piemēram, pienam par 19,5%, bet piena produktiem - par 10,5%. Arī milti, mājputnu gaļa un olas maksā mazāk nekā pirms gada.
Kā norāda Ingūna Gulbe, ja vien nenotiek kāda plaša mēroga meteoroloģiskie ekscesi, kas ietekmētu lauksaimniecības kultūru ražību un produktu piegādi, tad cenām arī turpmāk nevajadzētu būtiski mainīties. “Ja viss pasaulē paliek tā kā šobrīd, tad arī cenām vajadzētu palikt pašreizējā līmenī,” teic lauksaimniecības tirgus eksperte. Kā piemēru viņa min graudus, kuru cena ir salīdzinoši zema un stabila. Graudu cena ietekmē arī citu pārtikas produktu pašizmaksu. “Tas attiecas ne tikai uz maizi vai miltiem, bet ļoti ietekmē arī tādus produktus kā gaļa, sevišķi putnu gaļa un olas,” skaidro I. Gulbe. Viņa cita starpā arī norāda, ka pārtikas cenām šobrīd nav nekāda pamata kāpt, jo pēc sākotnējā šoka, kas saistīts ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, mēs esam iemācījušies tikt pie izejvielām lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, apejot Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju. Pieminēto izejvielu aspektu eksperte attiecina arī uz energoresursiem, kuru cenas pēdējā laikā ir ļoti būtiski nokritušās. Jautāta, vai iespējamā naftas un gāzes cenu samazināšanās varētu izraisīt arī pārtikas cenu kritumu, I. Gulbe atbild noliedzoši. Viņš teic, ka ir izmaksas, kas pārtikas uzņēmumiem samazinās, taču vienlaikus ir tādas, kas ļoti strauji pieaug. Tas attiecināms, piemēram, uz darbaspēku, bet tam ir ļoti liela nozīme pārtikas ražošanas izmaksās. “Protams, mūsu pārtikas ražošana ļoti modernizējas. Zivrūpnieki, piemēram, strādā pie inovācijas par zivju vēršanas robota iesaistīšanu ražošanā. Tādējādi zivis kūpināšanai vairs netiek vērtas ar rokām, bet to dara robots. Pie efektivitātes un izmaksu mazināšanas ļoti tiek strādāts, bet darbaspēks vēl aizvien ir ļoti būtisks izmaksu postenis,” skaidro pārtikas industrijas procesu zinātāja.
“Cenām vajadzētu palikt pašreizējā līmenī arī tāpēc, ka pircējs šobrīd nav gatavs akceptēt pārtikas sadārdzināšanos. Sevišķi tas redzams Eiropas valstīs,” pasaules pārtikas tirgus norises komentē I. Gulbe. Jau iepriekš cenas Eiropā bijušas ļoti augstas, un tur vairs pircēji kāpumu neakceptē. Uz to norādot arī eksportējošie uzņēmumi, kuriem lielveikalu ķēdes cenšas cenas spiest lejup. Jautāta, vai cenas tomēr varētu kaut kādā veidā ietekmēt pašreizējā krīze ar pārvadājumiem Sarkanajā jūrā, kuģiem neriskējot doties uz Suecas kanālu, I. Gulbe atbild, ka ietekme ir, taču šobrīd tā nav būtiska. “Nepieejamība kanālam sadārdzina loģistikas izmaksas, taču šis faktors vienalga neveicinās cenas pieaugumu. Tādējādi sanāk, ka loģistikas sadārdzinājums ir jāuzņemas ražotājam, lai preces gala cena veikalā nepieaugtu,” tirgus nianses skaidro I. Gulbe. Attiecībā uz izmaksām un tālākām piegādēm pārtikas tirgus speciāliste min vēl kādu būtisku faktoru. Proti, saistībā ar kovidkrīzi un karu Ukrainā pasaule ir aizgājusi reģionalizācijas un piegāžu ķēžu saīsināšanas virzienā. Tas savukārt dažādu preču piegādi pasaulē padara īsāku, drošāku un ar potenciāli lētākām izmaksām. Tomēr, kā norāda I. Gulbe, pasaule dažādu preču piegāžu ziņā aizvien lielā mērā ir atkarīga no Ķīnas vai citām Āzijas valstīm, un attiecībā uz cenām pārtikas veikalā runa nav tikai par pašu produktu, bet, piemēram, iepakojumu vai kādām pārtikas produktu sastāvdaļām.
To, ka pārtikas cenām Latvijā nevajadzētu pieaugt, lielā mērā liecina arī pasaules lauksaimniecības un pārtikas organizācijas FAO aprēķināto pārtikas cenu indeksu izmaiņas. Šā gada janvārī šī indeksa vērtība bija par 10% zemāka nekā pagājušā gada janvārī. Tā ietvaros visbūtiskāk ir nokritusies piena, graudu un augu eļļu cenu indeksu vērtība. Piena cenu indekss gada laikā ir krities par turpat 18%, kamēr graudu cenas caurmērā sarukušas par 18,5%, bet augu eļļas par 12,7%. Organizācijas aprēķināto “lielo” lauksaimniecības preču vidū cenu kāpumu piedzīvojis vienīgi cukurs, kas sadārdzinājies par 15,8%. Taču organizācijas publicētie dati liecina, ka kopš septembra arī “baltā nāve” strauji kļūst lētāka, tā cenai samazinoties par gandrīz 17%. Tādējādi, ja bāzes cenas pasaulē ir zemas un kopējās ražošanas izmaksas Latvijā īpaši nemainās, tad nav pamata bažām par to, ka pārtikas cenas būtiski celsies.
