Novembrī paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas arī mūsu valstī tiek gaidītas ar aizvien pieaugošu interesi, galvenokārt jau saistībā ar bažām par to, vai gala rezultāts nesola militāru apdraudējumu Latvijai no Krievijas puses, ja prezidenta krēslā atkal nonāktu Donalds Tramps. Tomēr var izrādīties, ka vēlēšanu gala iznākumā mūsu valstij daudz nozīmīgāks ir uzvarētāja priekšstats par ASV ekonomiskajām attiecībām ar pārējo pasauli.
Patiesībā šis skats mūsu valsti jau ir ietekmējis un turpina ietekmēt patlaban. Arī gaidām attiecībā uz potenciālo uzvarētāju ir ietekme uz pārējās pasaules naudas maka biezumu. Piemēram, ir dzirdēts, ka paredzējumi par to, ka prezidenta krēslā nonāks Tramps, ir devuši pozitīvu artavu straujam akciju cenu kāpumam Volstrītā, kas pastarpinātā veidā “uzrāvis” augšup arī pārējās pasaules vērtspapīru tirgus un tādējādi veicinājis arī Latvijas pensiju fondu ienesīguma pieaugumu. Ja šai teorijai ir apstiprinājums, tad tā ir tikai viena no lielas mozaīkas daļiņām par to vēlēšanu rezultāta ietekmi uz pasaules ekonomiku, iespējām realizēt Latvijas ražojumus ārzemēs un atspoguļojumu arī mūsu valstī esošas rūpnīcas strādnieka makā. Tomēr vienlaikus pastāv iespēja, ka viņš gan iekšējos, gan ārējos ekonomiskos procesus un pastarpināti tam arī jau pieminēto akciju tirgu varētu negatīvi ietekmēt, izraisot dažādus juridiskos kāzusus. “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis izsaka pieļāvumu, ka Tramps noteikti censtos turpināt īstenot varas vertikāli un atspēlēties politiskajiem pretiniekiem, kas radītu iekšpolitisku spriedzi. Savukārt ārpolitikas jomā koķetēšana ar tirāniem un sabiedroto šantāža globālajai stabilitātei par labu nenāks, uzskata ekonomists. Turklāt viņš neizslēdz iespēju, ka ekonomiskā konfrontācija ar Ķīnu un, iespējams, arī ar Eiropas Savienību atkal pastiprinātos. Tādējādi Džo Baidena pārvēlēšana būtu ar prognozējamākām sekām. “Tomēr vai šāda politika būtu vēlamākā, vismaz attiecībā uz Ukrainu, vēl ir jautājums. Tikpat izšķirošs jautājums kā par nākamo prezidentu ir tas, ka novembrī tiks pārvēlētas visas 435 vietas ASV Pārstāvju palātā un 34 no 100 vietām Savienoto Valstu Senātā. No šīs kombinācijas būs atkarīga ASV prezidenta spēja īstenot savu politiku,” piebilst D. Gašpuitis.
Vērtējot, kādas varētu izrādīties potenciālās ietekmes, “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš iesaka paraudzīties uz abu prezidentu darbības pagātni. “Abi kandidāti kā prezidenti ir ietekmējuši globālās ekonomikas procesus, es teiktu, ka Baidena ietekme ir bijusi lielāka. Trampam bija raksturīga ļoti skaļa, pat agresīva retorika. Piemēram, viņš daudz kritizēja valstis, attiecībā pret kurām ASV ir tirdzniecības deficīts, visvairāk Ķīnu. Tas izriet no viņa pasaules skatījuma, kurā pasaules tirdzniecība un attiecības starp valstīm ir t.s. nulles summas spēle - viena ieguvums ir otra zaudējums,” secina P. Strautiņš. Viņš atgādina, ka Tramps piespieda Ķīnu solīt, ka tā papildus importēs no ASV preces 200 miljardu vērtībā, bet tas tā gluži nav noticis. Tas arī ir likumsakarīgi, jo ārvalstu tirdzniecību galvenokārt veic komerciāli uzņēmumi, kuriem ir sava loģika un motivācija. Pēc P. Strautiņa domām, Trampa iespējamā otrā prezidentūra varētu atšķirties ar to, ka tarifi būs daudz plašāki - nevis atsevišķām precēm vai valstīm, bet visam importam. “Viņš šobrīd runā par vispārēju 10% importa tarifu un vēl daudz augstāku tarifu sienu attiecībā pret Ķīnu. Skaidrs, ka tādā gadījumā sekos pretpasākumi no pārējās pasaules,” prognozē P. Strautiņš. Uz to, ka ārējās tirdzniecības politika ir viens no “atslēgas jautājumiem”, norāda arī citi tautsaimniecības speciālisti
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš piebilst, ka ekonomikas politikas atšķirības starp Trampu un Baidenu nav nemaz tik būtiskas, vismaz attiecībā uz ārējo ekonomisko politiku. Viņš gan norāda, ka Baidena retorika ir citāda, taču vienlaikus vērš uzmanību uz faktu, ka Trampa laikā noteiktie ārējās tirdzniecības tarifi Ķīnai nav atcelti un ASV nesteidzas. Situācija esot tieši pretēja - attiecībā uz Ķīnu tiek noteikti arvien jauni tirdzniecības ierobežojumi. “Kopumā ASV politiskais konsensuss ir mainījies un tirdzniecībā politika ir kļuvusi protekcioniskāka un mazāk vērsta uz globālo integrāciju, savukārt attiecībās ar Ķīnu konfrontējošākas. Cerības, ka ciešāka ekonomiskā integrācija var novērst konfliktus un veicinās Ķīnas, Krievijas, un citu autoritāru režīmu tuvināšanos Rietumu vērtībām, nav piepildījušās. Tādēļ arī tirdzniecības piekāpšanās un tirdzniecības preferenču došana Ķīnai, pretī cerot saņemt politiskos ieguvumus, vairs nav pamatojama,” prāto M. Āboliņš.
Ķīnas faktoru kā ļoti būtisku vērtē arī “Swedbank” vecākā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa gan norāda, ka politika attiecībā pret Ķīnu abiem kandidātiem ir līdzīga, proti, mazināt ASV saites un atkarību no šīs valsts. “Tramps vēlas pilnīgu atsaistīšanos, kamēr Baidens runā par risku mazināšanu, taču abiem šis ir nacionālās drošības jautājums,” atšķirības skaidro “Swedbank” eksperte. Pēc M. Āboliņa domām, lielākās atšķirības starp Baidenu un Trampu varētu būt klimata un vides, kā arī Latvijai būtiskajos drošības jautājumos. Trampa ievēlēšanas gadījumā noteikti ciestu pasaules kopējie centieni samazināt SEG emisijas un ierobežot globālo sasilšanu. Uz to norāda arī L. Zorgenfreija, piebilstot, ka ar Baidenu pie stūres ASV ir prognozējams, racionāls un uzticams sadarbības partneris. Savukārt Trampa galvenā iezīme un trūkums ir neparedzamība.
Komentējot prezidentu veikumu, P. Strautiņš norāda, ka Baidena ekonomiskās politikas lielākais veikums ir bijis tā saucamais inflācijas samazināšanas akts (Inflation Reduction Act jeb IRA). Pēc “Luminor” ekonomista domām, tas drīzāk ir bijis investīciju piesaistes un enerģijas revolūcijas akts. “Šīm darbībām ir bijusi un būs ietekme uz inflāciju - sākotnēji drīzāk palielinoša, tālākā nākotnē samazinoša, bet ne tas ir svarīgākais. Šis likums ir radījis milzīgu rūpniecības investīciju bumu - tās Baidena prezidentūras laikā ir divkāršojušās,” situāciju ieskicē “Luminor” eksperts. Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka šīs Baidena iniciatīvas kopā ar Ķīnas enerģētisko politiku ir veicinājušas strauju ieguldījumu pieaugumu enerģijas ražošanas iekārtās, elektrības pārvadē, elektriskajā transportā utt., tie kopš 2019. gada pasaulē ir vairāk nekā divkāršojušies, pērn sasniedzot apmēram 1,8 triljonus dolāru. “Tātad atkarībā no vēlēšanu iznākuma būs vai nu aktīvāka industriālā politika, ieguldījumi infrastruktūrā, vai arī lielāki tirdzniecības tarifi, importa kvotas un citi protekcionisma pasākumi,” secina P. Strautiņš.
Parāds aizvien būs liels
Pēdējie gadu desmiti ASV vēsturē ir sevi pieteikuši ar aizvien pieaugošu valsts parādu, kura apmaksāšanai tradicionāli tiek izlaisti parāda vērtspapīri - obligācijas. Šis aspekts nebūs mazsvarīgs arī turpmāk, un tieši prezidenta administrācija ļoti daudz noteiks tālāko finanšu politiku, bet tā savukārt globālā finanšu tirgus norises. Šīs norises Latvijā varētu izpausties gan ārvalstu investīciju piesaistes iespējās, gan arī pensiju fondu ienesīguma rādītājos. “Swedbank” vecākā ekonomiste Līva Zorgenfreija uzskata, ka abu šo vīru vadībā ASV valsts parāds diez vai saruks. “Tas nozīmē, ka ASV valsts parāda vērtspapīru piedāvājums tirgū turpinās augt. Augošs piedāvājums un neilgtspējīga fiskālā politika ir faktori, kas mazinās obligāciju cenas un cels ienesīguma likmes, proti, ASV valdībai aizņemšanās būs dārgāka nekā tādā gadījumā, ja tiktu risināta augstā parāda problēma,” skaidro ekonomiste. Ja parāds nebūs pieaudzis tik strauji, ka apdraud valsts finanšu stabilitātes pamatus, tad tas Latvijas ieguldītājiem varētu būt izdevīgi, jo ļautu nopelnīt vairāk nekā tad, ja ASV aizņemtos mazāk.
