Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā šogad pirmajā ceturksnī sasniedza 1894 eiro mēnesī, kas ir par 8,8% vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.
Mediānā alga Igaunijā gada pirmajos trīs mēnešos bija 1553 eiro.
Visaugstākā bruto samaksa pirmajā ceturksnī bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kur tā sasniedza 3393 eiro mēnesī, finanšu un apdrošināšanas jomā, kur tā vidēji bija 3114 eiro mēnesī, kā arī sabiedriskajā pārvaldē un aizsardzības un obligātās sociālās drošības jomā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 2517 eiro.
Savukārt viszemākā samaksa bija viesu uzņemšanā un sabiedriskajā ēdināšanā - 1217 eiro -, citu pakalpojumu sektorā, kur tā bija 1258 eiro, kā arī nekustamo īpašumu sektorā, kur vidējā alga sasniedza 1322 eiro mēnesī.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-martu vidējā bruto darba samaksa Igaunijā visvairāk pieaugusi cilvēka veselības un sociālā darba nozarē (+16,7%), kā arī lauksaimniecībā un zivsaimniecībā (+17,%).
No apriņķiem vislielākā vidējā bruto mēneša samaksa pagājušajā ceturksnī Igaunijā bija Harju un Tartu apriņķī, bet viszemākā - Sāres un Valgas apriņķī.
Kopš 2023.gada pirmā ceturkšņa Igaunijas Statistikas departaments vidējo algu aprēķinā izmanto datus no Nodokļu un muitas departamenta nodarbinātības reģistra un ienākumu un sociālā nodokļa deklarācijām. Iekļauti dati par cilvēkiem, kas strādā saskaņā ar darba līgumiem, Civildienesta likumu un dienesta līgumiem.