Tieslietu padome: tiesu darbiniekiem paredzētais algu pielikums neveicina konkurētspēju

© Ģirts Ozoliņš/MN

Paredzētais mēnešalgu palielinājums tiesu darbiniekiem 6% apmērā nenodrošinās konkurētspējīgu atlīdzību juridisko profesiju tirgū, aģentūrai LETA norādīja Tieslietu padomes pārstāvji, komentējot piektdien, 5.jūlijā, padomē atbalstītos un Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātos pilsētu tiesu un apgabaltiesu budžeta prioritāros pasākumus 2025. līdz 2028.gadam.

Tieslietu padome lēmumā norāda, ka TM piedāvātais pilsētu tiesu un apgabaltiesu budžeta prioritārais pasākums turpmākajiem četriem gadiem - atlīdzības pieaugums tiesu darbiniekiem 6% apmērā - nepadarīs to konkurētspējīgu juridisko profesiju tirgū, nesasniedzot pat valsts pārvaldē strādājošo līdzīgas kvalifikācijas juristu atlīdzību, un neveicinās mūsdienu prasībām atbilstošu, kā arī efektīvu tiesu sistēmas darbību, kas ir neatņemama valsts drošības sastāvdaļa un cilvēku pamattiesību aizsardzības garantija.

Padomes ieskatā mērķa sasniegšanai būtu nepieciešams algu palielinājums vismaz 12% apmērā 2025.gadā un vismaz 10% apmērā 2026.gadā. Turklāt tam būtu jābūt vērstam uz tiesneša palīga mēnešalgas sasaisti ar tiesneša amata atlīdzību un tuvākajā nākotnē būtu jāsasniedz vismaz 50% no tās.

Tieslietu padome arī aicina TM sadarboties ar padomi budžeta prioritāšu apspriešanas procedūras izstrādē. Tas, kā uzsver padomē, radītu priekšnoteikumus atbildīgai budžeta plānošanai un labai pārvaldībai visā tieslietu sektorā un uzlabotu līdzšinējo praksi, kad budžeta plānošana notiek nesaskaņoti katrā institūcijā atsevišķi bez savstarpējas informācijas apmaiņas.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver, ka neadekvāti zemais tiesnešu palīgu atalgojums ilgstošā periodā ir radījis problēmas ar tiesnešu korpusa atjaunošanos. Viņš min, ka patlaban nav iespējams aizpildīt tiesnešu vakances kvalificētu kandidātu trūkuma dēļ, un galvenais kandidātu avots ir tieši tiesnešu palīgu korpuss. "Neadekvāti zemo algu dēļ, kas ir viszemākās no līdzīga līmeņa juristu algām, ir grūti tiesnešu palīgu korpusā iesaistīt un noturēt pietiekami kvalificētus juristus," skaidro Strupišs.

Kā atzīmē Tieslietu padomes pārstāvji, padome piektdien atbalstīja TM piedāvātos pilsētu tiesu un apgabaltiesu prioritāros pasākumus kā veselības apdrošināšanas polišu izdevumu un tiesu telpu nomas, zemes maksas izdevumu segšanu. Tāpat Tieslietu padome atbalstīja Augstākās tiesas papildus pieteikto prioritāro pasākumu par pilnvērtīgas veselības apdrošināšanas nodrošināšanu sakarā ar apdrošināšanas prēmiju pieaugumu.

Tieslietu padome pieņēma arī vairākus ar tiesnešu karjeru saistītus lēmumus. Tostarp padome uz pieciem gadiem iecēla par Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama priekšsēdētāju līdzšinējo tiesu nama priekšsēdētāju Kristīni Brokani, par Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci apstiprināja līdzšinējo priekšsēdētāja vietnieci Elgu Guitāni, kā arī Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja vietnieces amatā iecēla tiesnesi Ievu Zabarovsku.

Par Latgales rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumu izpildītāju padome iecēla tiesnesi Gunāru Siliņu, bet neatbalstīja Rīgas rajona tiesas tiesneses Indras Kreicbergas un Everitas Ancānes kandidatūras Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Tieslietu padome lēma izsludināt konkursu uz rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amatu 2.septembrī.

LETA jau vēstīja, ka piektdien Tieslietu padomes sēdē tika vērtēti TM iesniegtie pilsētu tiesu un apgabaltiesu budžeta prioritārie pasākumi no 2025.līdz 2028.gadam.

Svarīgākais