Banku analītiķi prognozē, kā nākamgad mainīsies darba samaksa

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka 2023.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 11,8% - līdz 1549 eiro. Vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā - attiecīgi par 13,7% un 11,1%.

"Pieauguma tempa noturīgums trešajā ceturksnī ir nedaudz negaidīts, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes grūtības. Tomēr turpmākie algu pieauguma tempi noplaks. Visticamāk, ka būs novērojamas atšķirības starp privāto un publisko sektoru. Privātajā sektorā uz izaugsmes tempu palēnināšanos reaģē ātrāk nekā publiskajā. Tomēr arī tur nākamgad algu pieauguma iespējas kļūs ierobežotākas," sacīja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka inflācija jau šobrīd būtiski iepaliek no atalgojuma kāpuma, stiprinot pirktspēju, kam pakāpeniski ir jāatdzīvina patēriņš. Taču ne visi šobrīd piedzīvo atalgojuma pieaugumu un arī citi ienākuma veidi indeksāciju vēl piedzīvos, tādēļ joprojām liela daļa mājsaimniecību izjutīs nopietnas maksātspējas grūtības.

"Nākamgad zaudētās pirktspējas atgūšanās turpināsies, kaut algu pieaugums noslīdēs līdz 7-8%. Būtiska ietekme uz pieaugumu būs minimālās algas palielināšanai. Izaugsmes buksēšana var likt daudzām nozarēm optimizēt zemāk atalgoto darbinieku skaitu, mazinot slodzes, ietekmējot vidējās algas līmeni," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis arī piebilda, ka, ņemot vērā 2024.gada perspektīvu, ir grūti atrast iemeslus, lai kādā no nozarēm algu kāpums neturpinātos. Taču, kā ierasts, tas nenotiks vienmērīgi, jo starp nozares uzņēmumiem, gan uzņēmuma darbiniekiem atšķirības saglabāsies vienmēr.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā varētu augt par 7-9%. Valsts budžetā izdevumi atlīdzībai 2024.gadā pieaugs par vairāk nekā 10%, un domājams, ka straujākais algu kāpums ir gaidāms tieši prioritārajās valsts budžeta nozarēs - drošība, izglītība un veselība.

"Protams, augstās inflācijas dēļ spiediens celt atalgojumu ir liels arī privātajā sektorā, un straujākais algu kāpums varētu būt pakalpojumu nozarēs. Vienlaikus atsevišķās nozarēs, piemēram, rūpniecībā, 2023.gads ir bijis izaicinošs, un 2024.gadā uzņēmumu finansiālās iespējas celt atalgojumu nebūs tik labas, kā iepriekšējos divos gados. Tāpat jāņem vērā, ka inflācija ir gana strauji samazinājusies, un arī tas nedaudz samazinās spiedienu celt atalgojumu. Vidējā termiņā gan algas Latvijā turpinās augt, jo demogrāfijas dēļ tuvākajos 10 gados Latvijā iztrūkstošais darbinieku skaits varētu būt vairāk nekā 100 000," teica Āboliņš.

Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka, neskatoties uz ne visai spožo ainu ekonomikā, darbaspēka trūkuma problēma nav pazudusi. Joprojām liela daļa Latvijas uzņēmumu to atzīmē kā vienu no galvenajiem biznesu ierobežojošiem faktoriem.

"Tādēļ, lai gan uz vāja pieprasījuma fona daudziem uzņēmumiem atrast līdzekļus darbinieku atalgojuma celšanai kļūs arvien izaicinošāk, algas 2024.gadā joprojām augs strauji - par 8%. Temps gan atpaliks no 2023.gadā lēstajiem 11,5%. Vidējās algas kāpumu balstīs arī minimālās algas celšana par 13%," sacīja Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka, visticamāk, algu pieaugums būs straujāks tajās nozarēs, kurās ir lielāks mazo algu saņēmēju skaits. Būvniecībā, kuru stutēs publisko investīciju projekti, algu kāpums varētu būt straujāks nekā vidēji tautsaimniecībā. Savukārt apstrādes rūpniecībā, pieprasījuma trūkums ir tik izteikts, ka darbaspēka trūkumu kā problēmu vairs min tikai retais uzņēmums. Tas visticamāk nozīmēs, ka algas apstrādes rūpniecībā augs lēnāk nekā vidēji Latvijas ekonomikā.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka nākamgad darba samaksas pieaugums būtiski bremzēsies - ja šogad kāpums varētu būt ap 11%, tad nākamgad ap 7%.

Viņš skaidroja, ka nākamgad ļoti lēni augs nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) jeb IKP naudas izteiksmē. Ja 2022.gadā tas auga par 16% un straujais algu kāpums šogad bija šī notikuma atbalss, tad nākamgad kopējā naudas aprite ekonomikā varētu augt vien par 2-3%.

"Uzminēt, kurās nozarēs atalgojums augs straujāk - tas nav viegls uzdevums. Ļoti iespējams, ka nākamgad nozaru struktūras atšķirību dēļ straujāk augs galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne. Tāpēc var pieļaut, ka straujāks algu pieaugums šajā reģionā raksturīgajās nozarēs - komercpakalpojumi, IT un sakaru pakalpojumi, tirdzniecība. Varētu būt arī straujš pieaugums nozarēs, kur algu līmeni vairāk ietekmē minimālās algas palielināšana, pirmkārt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka var pieiet arī savādāk - sagaidīt, ka turpināsies straujš algu pieaugums nozarēs, kurās darba samaksa strauji auga šogad, ar pieņēmumu, ka to nosaka strukturāli faktori, kas tik ātri nepāries. 2023.gadā viens no straujākajiem atalgojuma pieaugumiem bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, varbūt tāpēc, ka samazinās iedzīvotāju blīvums laukos. Taču šāds pieņēmums var neattaisnoties, jo aizejošais gads dabas resursu nozarēm ir bijis finansiāli nelabvēlīgs, pilnīgs pretstats diviem iepriekšējiem.