Kuriem Latvijā garantēts algas pielikums, bet kuriem – tikai solījumi?

© Depositphotos.com

Daļa Latvijā strādājošo pēdējā laikā ir tikuši pie milzīga algas kāpuma. Vismaz tā var secināt, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, kuri liecina, ka atsevišķās nozarēs atalgojums kāpis pat par 37 līdz 45 procentiem. “Neatkarīgā” pēta, kurās nozarēs strādājošie var rēķināties ar algas kāpumu arī nākotnē, bet kurās algas pielikumu vēl nāksies izcīnīt.

Gausa faktors

Iepriekšējais ceturksnis bija veiksmīgs Latvijas strādājošajiem gan procentuālā algu pieauguma, gan strādājošo pirktspējas izmaiņu ziņā. Tomēr vienlaikus darba samaksas pieauguma temps tautsaimniecības nozaru vidū visai kardināli atšķiras.

Aplūkojot tautsaimniecības sfēras ar visstraujāko algu kāpumu, uzreiz vērts norādīt, ka nevienā no algu kāpuma top 10 nozarēm pēdējā gada laikā vidējā mēneša bruto darba samaksa nav pieaugusi lēnāk par 20%. No Centrālās statistikas pārvaldes datiem izriet, ka straujākais algu pieaugums šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, ir bijis gaisa transportā. Šeit strādājošā vidējā bruto mēneša alga pieaugusi līdz 3279 eiro, kas ir par 45,1% vairāk nekā atbilstošā laikā periodā pērn. Daudziem uzreiz nāk prātā runas par “airBaltic” šefa Martina Gausa atalgojumu, tomēr ar atsevišķiem personāžiem vien nepietiek, lai kardināli ietekmētu visu nozari. Tātad tiem, kuriem aizvien ir sapnis kļūt par lidotāju, pilnīgi noteikti ir vērts to īstenot, jo īpaši tāpēc, ka planētas iedzīvotāju skaits turpina pieaugt līdz ar nepieciešamība pārvietoties no viena pasaules punkta uz citu. Protams, ekoloģiskais faktors arī ir svarīgs un tā ietekmē mēs, visticamāk, nākotnē piedzīvosim iespaidīgu lidojumu sadārdzināšanos. Tomēr tehnoloģijas kā allaž turpina attīstīties, līdz ar to arī izmešu daudzums tiks risināts un nākotnē pieprasīti būs gan piloti, gan, visticamāk, arī stjuartes, gan dažāda kalibra lidmašīnas apkalpojošie tehniķi.

Otrs straujākais algu pieaugums ir bijis pasta un kurjeru darbības nozarē. Šeit strādājošā vidējais atalgojums pret pagājušā gada otro ceturksni ir pieaudzis par 37,3% līdz 1528 eiro “uz papīra” mēnesī. Arī izdevējdarbības nozarē darbinieki gada laikā ir tikuši labāk atalgoti nekā iepriekš. Par to liecina 34,1% vērtais algu pieaugums, sasniedzot 1577 eiro mēnesī. Tikko minētās nozares ir ar visai lielu pieauguma tempu atrāvienu no pārējām top 10 nozarēm. Ceturtajā vietā ar 26,4% kāpumu (1849 eiro mēnesī) ir ūdenssaimniecības nozare. Turpat blakus ar 26,3% pieaugumu ir arī zivsaimniecība, kur vidējā bruto darba samaksa gada laikā ir augusi par 341 eiro (1636 eiro mēnesī). Izaugsmes top otrajā piecniekā ir tādas sfēras kā “sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi” ar 24,8% vērtu algu kāpumu gada laikā, “zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana” (+24,1%), “augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana” (+23,1%), “citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi” (+21,9%), kā arī metālu ražošana, kur vidējā darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī bija par 20,9% lielāka nekā pērn tajā pašā laikā. Ārpus pirmā desmitnieka ir vēl pāris darbības jomas, kur darba samaksa gada laikā kāpusi vairāk nekā par 20%. Top 12 ietilptu arī tādas sfēras kā “ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi” ar 20,6% vērtu mēnešalgas pieaugumu, kā arī ādas un ādas izstrādājumu ražošana ar 20,5% kāpumu.

Vairumam pirktspēja nav zudusi

No kopumā 106 Latvijas ekonomikas nozarēm un to apakšnozarēm algas samazinājums pēdējā gada laikā ir piemeklējis vienu. Tā tiek klasificēta kā “darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu”. Šeit vidējā alga ir samazinājusies par 3,5% līdz 1529 eiro. Tikmēr, ja runājam par strādājošā pirktspējas samazināšanos, ņemot par pamatu vidējās mēneša algas izmaiņas un pēdējo zināmo gada inflācijas rādītāju (6,4%), tad strādājošo pirktspēja ir samazinājusies 12 ekonomikas nozarēs vai to apakšnozarēs. Vienas lielās ekonomikas nozares vidū strādājošo atalgojuma izmaiņas var ievērojami atšķirties. Piemēram, kardināli atšķirīga situācija ir bijusi veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē. Piemēram, tās apakšnozarē “sociālā aprūpe bez izmitināšanas” vidējā alga gada laikā ir augusi par 18,6%, bet tajā pašā laikā “veselības aizsardzībā” vien par 0,1%. Arī visas nozares kopējā algu izaugsme ir ļoti pieticīga un kopumā gada laikā palielinājusies par 2,5%. Tādējādi vieniem reālā rocība ir kļuvusi lielāka, bet citiem tā saruksi. Tomēr labā ziņa kopumā ir tāda, ka praksē apstiprinās teorija, ka ekonomika un tajā skaitā algas tomēr mēdz “pievilkties” līdzi arī lielai inflācijai. Pēdējā gan uzrāda nepārprotamu tendenci samazināties, un, ja vien pasaules ekonomikā iztiksim bez būtiskiem satricinājumiem, tad vairums strādājošo šo gadu varēs noslēgt labklājības pieauguma zīmē.

Kuras nozares var cerēt uz algas pielikumu?

Tas, kā mainīsies atalgojums nākamajā gadā, ir atkarīgs gan no kopējās ekonomikas virzības, gan arī valsts budžeta pildīšanās. Lai arī, tautsaimniecībai bremzējoties un inflācijai krītoties, valsts budžeta ieņēmumu plūsma var nedaudz piebremzēties, atsevišķām profesijām, piemēram, pedagogiem, valdošās koalīcijas politiķi jau ir apsolījuši darba samaksas likmes pieaugumu. Viņiem minimālā algas likme ir palielināta jau no šā gada 1. septembra, līdz ar to statistisks darba samaksas kāpums būs fiksēts jau šā gada trešajā ceturksnī. Piemēram, pamatizglītībā un vispārējā izglītībā strādājošajiem minimālā algas likme ir palielināta par 13%, savukārt pirmsskolas izglītībā tā ir pieaugusi par 16%. Paredzēts, ka minimālās algas likme pedagogiem tiks celta arī nākamajā un aiznākamajā gadā.

Iespējams, pie algu kāpuma tiks arī mediķi. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka mediķu arodbiedrības prasības paaugstināt atalgojumu mediķiem par nieka 4,5 procentiem un nodrošināt vidējās darba samaksas palielinājumu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir minimums, ko vispār arodbiedrība varētu prasīt izpildīt Veselības ministrijai un valdībai pašreizējos apstākļos. Tomēr pat par to medicīnā strādājošajiem būs jāpacīnās. Taču, kā jau laikrakstā norādījām, tas, vai medicīnā strādājošie saņems gaidīto pielikumu, lielā mērā būs atkarīgs no situācijas politiskajā arēnā, gaidot jaunas valdības apstiprināšanu un, iespējams, jauna veselības ministra stāšanos amatā.

Savukārt Valsts prezidents, Saeimas deputāti, pašvaldību deputāti, ministri un vēl virkne amatpersonu var droši rēķināties ar algas pieaugumu 2024. gadā. Portāls NRA jau rakstīja, ka Valsts kanceleja aprēķinājusi, kāds atalgojums 2024. gadā pienākas valsts amatpersonām.

Piemēram, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojums 2024. gadā būs 8440 eiro mēnesī, nerēķinot piemaksas, piemēram, kompensāciju par reprezentācijas izdevumiem. Ministru algas noteiktas 7475 eiro, bet parlamentārie sekretāri atalgojumā saņems 6631 eiro. Šogad Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs atalgojumā saņem 7962 eiro mēnesī. Līdzīgs procentuāls pieaugums būs arī citām amatpersonām.

Tai pašā laikā privātajā sektorā ļoti daudz kas ir atkarīgs gan no kopējās saimnieciskās virzības, gan arī valdības lēmumiem. Piemēram, viens no Latvijas ekonomikas flagmaņiem - tirdzniecības nozare - norāda uz nepieciešamību padarīt konkurētspējīgākus darbaspēka nodokļus. Kopumā gan izvērtējot situāciju, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, Henriks Danusēvičs norāda, ka pie pašreizējās ekonomiskās situācijas mazajiem tirgotājiem ir ļoti problemātiski palielināt darba samaksu. Līdz ar to šobrīd nav īsti pamata domāt, ka nākamgad nelielos tirdzniecības uzņēmumos algas varētu pieaugt, vismaz ne būtiski. Taču kā norāda H. Danusēvičs, ļoti daudz šobrīd ir atkarīgs no kopējās virzības ekonomikā un, kā jau minēts, arī no tā, kā mainīsies darbaspēka nodokļi.

Ekonomika

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Svarīgākais