Pirmā civilizācija Amerikā patiesībā bijusi ievērojami priekšā tagad tik ļoti reklamētajām inku un maiju civilizācijām, raksta “Unian”.
Pēc Amerikas atklāšanas eiropieši ilgi uzskatīja Jaunās pasaules pamatiedzīvotājus par atpalikušiem mežoņiem. Tomēr jauni arheoloģiskie atradumi liecina, ka pat bez attīstītas rakstības sistēmas vai pat riteņa lietošanas Amerikas pamatiedzīvotāji savu pirmo civilizāciju nodibināja gandrīz vienlaikus ar Vecās pasaules civilizācijām. Par to raksta “The Guardian”. Publikācijā atklāti jauni fakti par arheoloģisko kompleksu, kas saistīts ar seno civilizāciju mūsdienu Peru teritorijā. Pētnieku komanda arheoloģes Rūtas Šeidijas vadībā secināja, ka aptuveni pirms 4200 gadiem spēcīgs sausums piespieda cilvēkus pamest Karalas pilsētu un apmesties uz dzīvi Klusā okeāna piekrastē. Pašlaik arheologi pēta divas lielas apmetnes, kur šie cilvēki apmetās. Šajās apmetnēs zinātnieki ir atraduši freskas, kas attēlo bada upurus un vēstījumus nākamajām paaudzēm. "Viņi atstāja visas šīs liecības, lai cilvēki neaizmirstu, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietnas, izraisot krīzi Karalu sabiedrībā un tās civilizācijā, un viņi nevēlējās, lai cilvēki aizmirstu, kas tās izraisīja," žurnālistiem sacīja Rūta Šeidija. Viena no vietām, kur Karalu tauta apmetās, bija pilsēta, kuras drupas tagad sauc par Vičamu. Šī vieta atrodas Klusā okeāna piekrastē, kur bēgļi izdzīvoja, zvejojot un nodarbojoties ar lauksaimniecību Huauras upes ielejā. Vēl viena apmetne, kas datēta ar 1800.-1500. gadu p.m.ē., mūsdienās ir pazīstama kā Peniko. Tā atrodas 16 km uz austrumiem no Karalas, tajā pašā Supes upes ielejā.
Pēc arheologu domām, bēgļi no Karalas uz jaunajām pilsētām atveda savas izsmalcinātās mākslinieciskās un arhitektūras tehnikas, tostarp tempļu piramīdas un iegrimušos apaļos laukumus, kuru sienas rotātas ar vēsturiskām hronikām. Piemēram, Vičamā arheologi uz tempļa sienām atrada labi saglabājušās freskas, kurās attēloti novājējuši līķi ar iekritušiem vēderiem un izvirzītām ribām. Acīmredzams vēstījums nākamajām paaudzēm par Karalas traģēdiju. Netālu tika atrasta gandrīz karikatūra, kurā redzama varde, kas izlien no cilvēka rokām un kurai galvā iespēris zibens. Rūta Šeidija šo attēlu interpretē kā ūdens atnākšanu un dzīvības atdzimšanu pēc briesmīga sausuma. “Apmetnēs atstātās freskas nākamajām paaudzēm nodeva vēstījumu neaizmirst to, kas noveda pie klimata katastrofas Karalā,” saka arheoloģe.