Jaunākā statistikas informācija rāda, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā, tuvojoties gada beigām (Centrālās statistikas pārvaldes 3. ceturkšņa dati), ir 1703 eiro. Tas ir apmēram 1300 eiro “uz rokas” atkarībā no tā, kādus nodokļus kurš maksā. Vislielāko vidējo algu saņem Rīgā – 1877 eiro, kas ir par aptuveni 77 eiro vairāk nekā 2024. gada sākumā.
Viszemākā vidējā bruto alga ir Latgalē - 1223 eiro. Tas liecina par ļoti nepatīkamu disproporciju starp nabadzīgo, atpaliekošo Latgali un salīdzinoši bagātākajiem novadiem un galvaspilsētu.
Nelīdz Latgales plānošanas reģiona attīstības programma 2021.-2027. gadam; nelīdz pašvaldību izlīdzināšanas fonds, no kura Latgalei tiek pārdalīts vairāk naudas; necik daudz nedod tas, ka pastāv Rēzeknes un Latgales speciālās ekonomiskās zonas, kurām vajadzētu stimulēt uzņēmējdarbību. Tajās ir līdz pat 100% nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, 80% atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim un citas priekšrocības. Stimulēt tās stimulē, tomēr par maz.
Tā kā šis novads robežojas ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, permanentā Latgales ekonomiskā depresija turpina būt satraucoši kaitīga valsts drošībai.
Vienīgais pozitīvais faktors šajā lietā ir tas, ka Latgalē darba samaksas dinamika ir līdzīga kā pārējā valstī - algas tāpat pieaug, tikai to lielums atpaliek no citiem novadiem un no Rīgas.
Pierīgā vidējā alga ir 1668 eiro, kas ir mazāk nekā Rīgā un mazliet mazāk nekā Latvijā kopumā. Acīmredzot daudz Pierīgas iedzīvotāju strādā Rīgā, kamēr visnotaļ bagātajās Rīgas tuvuma pašvaldībās labi apmaksātu darba vietu ir mazāk nekā Rīgā.
Zemgale, Kurzeme un Vidzeme kuļas kaut kur pa vidu, saņemot 80-83% no vidējās darba samaksas valstī.
Vidējā bruto alga ir kaut kas līdzīgs vidējai temperatūrai slimnieku palātā - šo skaitli veido gan sētnieki un apkopējas, gan “airBaltic” un “RB Rail” valdes locekļi. Tā kā kosmisko algu saņēmēji visvairāk koncentrējas Rīgā, var būt tā, ka vienkāršā darba tauta par vienādu darbu galvaspilsētā diezin vai saņem daudz lielāku samaksu nekā Zemgalē vai Kurzemē. Taču cenas galvaspilsētā ir augstākas nekā novados. Pārtikas produktu cena Latvijā jau divus gadus ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Nākamajā gadā minimālā alga Latvijā palielināsies no 700 uz 740 eiro. Jādomā, ka arī vidējā alga nākamā gada laikā kļūs lielāka. Ar dziļu interesi varēs vērot, vai darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmē tik tiešām 90% Latvijas iedzīvotāju makos būs jūtams pieaugums, kā to solīja valdība.
Nākamgad tiks pakāpeniski paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai. It kā jau uz benzīna un dīzeļa cenu litrā tas neatstāšot milzīgu iespaidu - dīzeļdegvielas cena pieaugšot par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Taču nevar vēl zināt, kādu efektu šis degvielas cenas paaugstinājums var radīt tautsaimniecībā kopumā. Redzot, ka par degvielu jāmaksā aizvien vairāk, savu preču un pakalpojumu cenu gribēs pacelt arī loģistika un tirdzniecība.
2024. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija samazinājies līdz 6,7% salīdzinājumā ar 6,9% ceturksni iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā - pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.
Vīriešu bezdarba līmenis bija par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi -7,9% un 5,4%).
Šādi skaitļi nav slikti. Nebūtu slikti, ja ne Latgale, kur allaž bezdarba līmenis ir divreiz lielāks. Ilgstošo bezdarbnieku Latgalē ir pat sešas reizes vairāk nekā pārējā Latvijā. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku un bezdarbnieku ar invaliditāti Latgalē ir vairāk nekā citviet.
Latgale attīstās tāpat kā pārējā Latvija. Ja Rīgā un Latvijā kopumā ir kritums, tad tāds pats ir arī Latgalē, ja kāpums ir visā valstī, tad arī Latgalē apmēram tāds pats. Taču joprojām, daudzu gadu garumā Latgales statistikas rādītāji neparāda kādu nebūt straujāku dzīves līmeņa uzlabošanos, lai tempā apsteigtu pārējos novadus, lai varētu “pievilkties” pārējai Latvijai un Rīgai tuvāk. Distance visu laiku saglabājas gandrīz nemainīga - tā ir nemainīga “vilkšanās astē”. Ja darba samaksa ir tikai 72% no valsts vidējā rādītāja un arī darba trūkst, gluži loģiski, ka cilvēki darbspējīgā vecumā gudro pārcelties uz Rīgu vai arī uzreiz uz ārzemēm.
