Ekonomiste: Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, pērkot pārtiku, pat daži centi ir kļuvuši izšķiroši

Latvijas lielākā problēma nav dažu centu atšķirība pārtikas produktu cenās, bet gan fakts, ka daudziem iedzīvotājiem šie daži centi kļuvuši izšķiroši. Tā TV24 raidījumā "Naudas cena" norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, ekonomikas doktore Ingūna Gulbe, uzsverot, ka valdības galvenajam uzdevumam vajadzētu būt uzņēmējdarbības veicināšanai un iedzīvotāju ienākumu palielināšanai, nevis centieniem regulēt atsevišķu produktu cenas.

Gulbe diskusijā iebilda pret situāciju, kurā Latvijas pārtikas ražotājiem un tirgotājiem jākonkurē vienotajā Eiropas tirgū ar nevienlīdzīgiem nosacījumiem. Viņa norādīja, ka atšķiras gan lauksaimniekiem pieejamais atbalsts, gan pievienotās vērtības nodokļa likmes, kas ietekmē arī gala cenu veikalos.

"Mēs aizbraucam un skatāmies - viņiem lētāk. Un tad sakām: Latvijas tirgotāji ir tie, kas rauš, Latvijas pārstrādātāji gan jau... Kāpēc tā cena ir augstāka?" sacīja Gulbe.

Tomēr, viņasprāt, vēl būtiskāks ir jautājums par Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Daudzās citās valstīs pārtika maksā ievērojami vairāk nekā Latvijā, taču cilvēkiem nav tik rūpīgi jāskaita katrs cents pie pārtikas plaukta.

Mums visiem ir jādara viss iespējamais, lai pārtikas cena, lai tie daži centi cilvēkiem nav dzīvībai vai viņu eksistencei izšķiroši," uzsvēra Gulbe.

Viņasprāt, valsts uzdevums nav mākslīgi noteikt, cik lētam jābūt vienam vai otram pārtikas produktam. Tā vietā valdībai un atbildīgajām ministrijām būtu jārada apstākļi ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstībai, lai iedzīvotāji varētu nopelnīt vairāk.

"Mūsu uzdevums, un tas ir valdības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un visu pārējo uzdevums, ir domāt, kā veicināt uzņēmējdarbību un biznesu, lai cilvēkiem ir lielas algas un viņi var aiziet un nopirkt," sacīja Gulbe.

Viņa skeptiski vērtē gan pārmērīgu cenu regulēšanu, gan pastāvīgu dažādu nozaru subsidēšanu, uzsverot, ka daudz efektīvāks risinājums būtu radīt līdzvērtīgākus konkurences apstākļus un stiprināt cilvēku pirktspēju.

Diskusijā izskanēja arī viedoklis, ka valstij būtu jāsamazina birokrātiskais slogs un jārada pievilcīgāka vide gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem. Tā vietā, lai arvien jaunām nozarēm piešķirtu papildu naudu no valsts budžeta, būtu jānovērš šķēršļi, kas kavē uzņēmumu attīstību.

Gulbes paustā doma izgaismo plašāku problēmu - kamēr Latvijas iedzīvotāju izdevumi pārtikai veido ievērojamu daļu no mājsaimniecību budžeta, pat nelielas cenu svārstības daudziem cilvēkiem kļūst būtiskas. Tādēļ diskusiju par pārtikas cenām nevar atraut no jautājuma par algām, pirktspēju un kopējo ekonomikas attīstību.