Analizējot Latvijas budžeta struktūru, galvenokārt izdevumus un to dinamiku gan ministriju dalījumā, gan salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņiem, Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Linda Oliņa secinājušas, ka Latvijā publisko izdevumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis un 2024. gadā varētu būt sasniedzis ap 46% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tuvākajos gados visdrīzāk pietuvosimies Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam - 48%. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir augstākie izdevumi algām un subsīdijām.
Ekonomistes Baiba Brusbārde un Linda Oliņa savā rakstā "Latvijas valsts budžets: dinamika, struktūra un salīdzinājums Baltijas mērogā" Latvijas Bankas izdevumā "Makroekonomika" raksta, ka visstraujākais izdevumu kāpums Latvijā bijis aizsardzības, sociālās palīdzības un veselības jomā.
Salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni lielākais izdevumu pieaugums bijis atalgojumam, investīcijām, sociālajiem pabalstiem, kā arī subsīdijām un dotācijām.
Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem statistikas datiem, Latvijā valsts izdevumu apjoms 2023. gadā sasniedza 44% no IKP, kas Eiropas kontekstā ir vidēji līdz mēreni zemi. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā 2024. gadā budžeta izdevumi varētu sasniegt 46% no IKP, kas ir vairāk nekā piecu procentu punktu kāpums pēdējā desmitgadē. Izdevumu apjoms Latvijā ir palielinājies, atspoguļojot gan valdības politiskos lēmumus, gan ekonomiskās un demogrāfiskās izmaiņas.
Pēdējā desmitgadē Latvijā valsts izdevumi palielinājušies straujāk nekā ES vidēji un Lietuvā, bet lēnāk nekā Igaunijā. Ja skatās salīdzinājumā ar pimspandēmijas laiku, izdevumu kāpums Latvijā bijis visstraujākais. Prognozes rāda arī turpmāku izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar ekonomikas apjomu, un saskaņā ar EK prognozi 2026. gadā Latvijas budžeta izdevumi tuvosies 48% no IKP. Tas būs tuvu ES vidējam līmenim, kas starptautiskā salīdzinājumā ir augsts līmenis.
Publisko funkciju dalījumā vērojams, ka izdevumi visstraujāk kāpuši aizsardzības, sociālajā un veselības jomā, pieaugot to īpatsvaram ekonomikā. Savukārt izdevumi visvairāk mazinājušies par vispārējiem valdības pakalpojumiem (galvenokārt procentu maksājumi par parādu un iestāžu uzturēšanas izmaksas), kultūras, kā arī ekonomiskās darbības jomā (ietver nodarbinātības politiku, atbalstu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, degvielas un enerģijas, kā arī transporta nozarei). Izdevumi izglītībai nav būtiski mainījušies.
"Budžeta izdevumu kategorijās skatoties, visstraujākais izdevumu kāpums novērojams atalgojumam, kas ietver arī mediķus un skolotājus. Tam seko sociālais atbalsts un kapitālie izdevumi. Sagaidāms, ka 2024. gadā tendence varētu būt līdzīga. Izdevumu kāpums novērojams arī pie subsīdijām, tomēr to ietekmēja arī krīzes atbalsts un turpmāk - ES fondi," secina ekonomistes.
Starp Baltijas valstīm Latvijā ir augstākie izdevumi algām un subsīdijām. Latvijā ir būtiski augstāki izdevumi nekā Lietuvā visās pozīcijās, izņemot sociālos pabalstus, un tendence nav mainījusies kopš pirmspandēmijas laika.
Par valsts budžeta izdevumiem (pamatbudžetu un speciālo jeb Latvijā - sociālo budžetu) lemj valdība, un tas ietver ministriju un citu neatkarīgo iestāžu (Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Ministru kabinets, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, prokuratūra u.c.) budžetus. Salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni, lielākais kāpums valsts budžetā bijis sociālajiem pabalstiem, subsīdijām un dotācijām, kā arī atalgojumam un investīcijām.
Subsīdiju un dotāciju pārmaiņas lielākoties ietekmēja Veselības ministrijas (VM) izdevumi, kas ietver maksājumus medicīnas iestādēm valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanai, atalgojumu mediķiem, kā arī kompensācijas par medikamentiem. VM gandrīz viss finansējums jeb 87% tiek uzskaitīts kā subsīdijas un dotācijas.
Izdevumu kāpums bijis arī Iekšlietu ministrijai (IeM) robežas izbūves dēļ. 2023. gadā Ekonomikas ministrijas (EM) izdevumu apmērs skaidrojams ar sniegto atbalstu energoresursu cenu krīzē, lai mazinātu energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz ekonomiku.
Valsts budžeta izdevumi atlīdzībai pēdējo piecu gadu laikā palielinājušies no 3,8% pirms pandēmijas līdz 4,4% no IKP 2024. gadā. Lielākie algu fondi ir Aizsardzības ministrijai (AM), IeM un Tieslietu ministrijai (TM). Tikmēr miljonu izteiksmē kopējie budžeta izdevumi atlīdzībai 2024. gadā bija par 57% lielāki nekā pirms pandēmijas.
Nominālā izteiksmē izdevumi ir dubultojušies AM, un lielākajā daļā ministriju tie bijuši 1,5 reizes lielāki. Pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un VM atalgojuma izdevumiem nav iekļautas algas pedagogiem un mediķiem. Finansējums pedagogu algām tiek novirzīts pašvaldībām kā mērķdotācija no pamatbudžeta, un tālāk tās tiek izmaksātas no pašvaldību budžeta. Savukārt iekšlietu nozares izdevumus ik pēc pieciem gadiem ietekmē vienreizējs pabalsts darbiniekiem ar dienesta pakāpēm, un kārtējais šāds maksājums tika veikts 2024. gadā.
"Ministrijās izdevumi atlīdzībai veido aptuveni 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem pamatfunkcijām. Ministriju budžetos izdevumi atlīdzībai svārstās no pavisam nelielas daļas līdz aptuveni pusei no ministrijas kopējiem izdevumiem. Tas skaidrojams ar atšķirībām veicamajos uzdevumos un darbinieku skaitā. Līdz ar straujāku izdevumu kāpumu citās izdevumu kategorijās vairāku ministriju budžetos atlīdzības izdevumu daļa mazinājusies (piemēram, IeM, TM, Zemkopības ministrija un EM)," skaidroja Latvijas Bankas ekonomistes.
Arī izdevumos precēm un pakalpojumiem izceļas aizsardzības joma - šajā nozarē izdevumu kāpums lielākoties saistīts ar avansa maksājumiem pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei. Uzskaite nav viennozīmīga, jo 2023. gadā avanss tika veikts no precēm un pakalpojumiem, savukārt 2024. gadā tas tika uzskaitīts kapitālajos izdevumos.
Izdevumos pamatkapitāla veidošanai jeb investīcijām apjomīgākie ir AM izdevumi, no tiem lielāko daļu šobrīd veido avansa maksājumi par militārā aprīkojuma iegādi. Šie izdevumi tiks uzskaitīti kā valdības investīcijas tad, kad aprīkojums būs piegādāts.
Satiksmes ministrija (SM) finansējumu novirza autoceļu izbūvei un atjaunošanai. Finansējuma palielināšana aizsardzības un drošības stiprināšanai atspoguļojas arī AM un IeM izdevumu īpatsvara kāpumā kopējā izdevumu struktūrā. Nedaudz pieaugusi arī IZM daļa. Savukārt izdevumu palielināšana veselības nozarē ļāvusi šai nozarei saglabāt nemainīgu daļu kopējos izdevumos.
Budžeta ieņēmumus veido nodokļi, nenodokļu ieņēmumi (piemēram, nodevas, maksas pakalpojumi, dividendes), kā arī ārvalstu finanšu palīdzība (plašāk zināmi kā ES fondu ieņēmumi). Nodokļu ieņēmumi veido aptuveni 80% no visiem budžeta ieņēmumiem.
Desmitgades tendence rāda, ka budžeta ieņēmumi ilgu laiku stagnējuši un strauji pieauguši pēdējos gados. Latvija ar esošo budžeta plānu vidējā termiņā varētu sasniegt vai pat pārsniegt ES vidējo budžeta ieņēmumu līmeni.
Pēdējos gados nodokļu ieņēmumu kāpumu veicināja gan nesenā straujā inflācija un samērā straujais algu pieaugums, gan arī nodokļu likmju kāpums un jaunu maksājumu ieviešana, piemēram, Latvijā un Lietuvā - nodokļi bankām par virspeļņu.
Latvijā kopējais nodokļu ieņēmumu apjoms 2023. gadā bija nedaudz virs 33% no IKP. Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, tas ir pieaugums par diviem procentpunktiem un atbilst savulaik izstrādātajām nodokļu politikas pamatnostādnēm, kur izvirzīts mērķis nodokļu ieņēmumu līmenim sasniegt trešdaļu no IKP. Tomēr Baltijas valstīs nodokļu ieņēmumi kopumā ir zemāki nekā vidēji ES, īpaši ienākuma nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu ziņā.
Lietuvā nodokļu ieņēmumi ir ievērojami mazāki nekā vidēji ES, pamatā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citu patēriņa nodokļu rēķina. Īpaši pamanāms, ka desmit gadu laikā dubultojies ienākumu nodokļu ieņēmumu apjoms, kur ietekme gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu samaksāto nodokļu pieaugumam.
Lietuva 2019. gadā veica darbaspēka nodokļu reformu, nosakot augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un veicot citas izmaiņas. Vienlaikus Lietuva pārnesa sociālo apdrošināšanas iemaksu slogu uz darba ņēmēju, samazinot darba devēja iemaksas līdz īpaši zemam līmenim.
Savukārt Igaunijā situācija ir līdzīga Latvijai, bet ar nedaudz lielāku ienākuma nodokļu īpatsvaru. Latvijā un Igaunijā nodokļu struktūrā dominē ražošanas un importa nodokļi, kas uzsver PVN un akcīzes nodokļa nozīmi valsts ieņēmumos, kā arī valsts ieņēmumu atkarību no cenu izmaiņām. Otrs lielākais nodokļu apjoms abās valstīs ir no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kam seko ienākuma nodokļi.
Visās Baltijas valstīs kapitāla nodokļu ieņēmumi veido relatīvi nelielu daļu kopējā nodokļu struktūrā.
Latvijas valsts budžeta un ministriju izdevumu pārskatīšana parāda gan izaicinājumus, gan iespējas valsts finanšu efektivizācijā. Lai arī izdevumi dažādās nozarēs turpina pieaugt, svarīgs ir ne tikai to apmērs, bet arī mērķtiecīga un efektīva izmantošana.
"Balstoties uz EK prognozēm un starptautisko pieredzi, Latvijai būs jāturpina vērtēt izdevumu lietderību, lai optimizētu resursus un radītu iespējas jaunām attīstības iniciatīvām. Prātīga līdzekļu sadale var nodrošināt augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus arī ar zemāku izdevumu īpatsvaru.
Stratēģiska pieeja budžeta plānošanā un izdevumu optimizācija var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un sociālo labklājību nākotnē," secināja Latvijas Bankas ekonomistes.
