Raidījums: "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes loceklei apmaksā mācības Hārvardā
Ar šo gadu valsts pārvaldē sācies taupības periods. Tiek atlaisti darbinieki, sašaurinātas iestādes, pakalpojumi kļūs mazāk pieejami. Valsts uzņēmumiem valdība prasa tērēt mazāk un pelnīt vairāk. Aktīvāk tiek virzīta ideja pievilcīgāko kompāniju akcijas pelnīt biržā, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Oktobrī Ministru kabinets apstiprināja plānu biržā pārdot nepilnu ceturto daļu "Latvijas autoceļu uzturētāja" akciju. Savulaik monopolista stāvoklī esošais uzņēmums spējis audzēt peļņu, pārdodot īpašumus un piedaloties robežas būvniecībā. Taču tagad to vajā skandāli.
Pirms gada aizdomas par sāls kvalitātes rādītāju viltošanu beidzās ar valdes locekļa Jura Dupura aiziešanu, bet tagad uzņēmuma darbinieki ir nemierā ar, viņuprāt, uzņēmumam nevajadzīgu mācību apmaksāšanu citai valdes loceklei.
Valsts uzņēmumu budžetos ir atvēlēta nauda vadības apmācīšanai. Bet nav ierobežojumu, kā šo naudu tērēt. Vieni par kapitālsabiedrību naudu mācās dažu dienu kursos, citi - prestižajā Hārvardā.
Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes locekle Ilze Bukulde pagājušajā gadā izglītojusies ASV. Hārvarda Biznesa skolā viņa apguvusi programmu "Uzņēmējdarbības līderības, ietekmes un pārvaldības kvalifikācija". Skolas interneta mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kurss maksā 15 tūkstošus dolāru, kas jāmaksā četrās daļās - pa 3750 dolāriem katrā.
Kā skaidro VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" padomes priekšsēdētājs, Renārs Griškevičs, “Apmācības ir personāla vadības ilgtermiņa redzējums, kādā veidā uzņēmums attīsta savus darbiniekus, ikkatru darbinieku, vadītāju un arī valdi.”
“Valdes loceklim katram ir gada budžets, ko attiecīgi savas kompetences pilnveidošanai, attīstīšanai var arī tērēt. Ja mēs paskatāmies uz iepriekšējo gadu, tad valde nav iztērējusi plānoto budžetu un ir iekļāvusies esošā budžeta ietvaros veikt apmācības,” apgalvo Griškevičs.
Šis budžets ir pieci tūkstoši eiro uz katru valdes locekli - tātad 15 tūkstoši kopā. Neatkarīgi no valūtas kursa svārstībām Hārvardas rēķinos norādītā summa pārsniedz piecus tūkstošus. Uzņēmums norāda, ka tas tādēļ, ka iebudžetētā summa ir bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo kursa maksu valdes locekle apmaksājusi pati.
Pēc žurnālistu jautājumiem Ilze Bukulde valsts uzņēmuma grāmatvežiem draudējusi ar kriminālprocesu, ja potenciālais trauksmes cēlējs neatzīsies pats. Viņa informējusi, ka noplūduši trīs rēķini, tādēļ, iespējams, "Latvijas autoceļu uzturētāja" apmaksātā daļa ir vēl lielāka.
Bukuldes alga valsts uzņēmuma valdē 2024. gadā bija 97 tūkstoši eiro. Paralēli šim darbam viņa ir arī padomes locekle pašvaldības kompānijā "Rīgas nami", kur saņem 26 tūkstošus eiro. Valsts uzņēmumu valžu un padomju algas tiek regulētas ar likumu, bet citi labumi netiek strikti ierobežoti.
"Latvijas autoceļu uzturētājs" ir viena no pelnošajām valsts kompānijām, taču tās ienākumi nāk no valsts sektora - valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanas, bet apgrozījuma un peļņas uzrāvienu tas piedzīvojis pēc līguma par austrumu robežas un žoga būvniecību.
Citās pelnošās valsts kapitālsabiedrībās vadības apmācību budžeti bijuši pieticīgāki. Finanšu institūcijā "Altum", kur ir pieci valdes locekļi, pērn tam tērēti 19 tūkstoši eiro (19220 eiro); "Augstsprieguma tīklā" valde četru locekļu sastāvā mācījās par 12 tūkstošiem eiro (11 897 eiro); LVRTC trīs cilvēku valde - par 9 tūkstošiem eiro (9370 eiro), CSDD četru cilvēku valde - par septiņiem tūkstošiem eiro (6 899 eiro). "Latvijas valsts meži" informēja, ka nekādas specifiskas valdes apmācības nav notikušas, bet lielākajā valsts uzņēmumā "Latvenergo" mācību izmaksas uz vienu valdes locekli bijušas 1800 eiro.
Valsts kontrole šogad ieplānojusi revīziju, kurā apkopos dažādus labumus, ko valsts uzņēmumu vadība saņem papildus algai.
