Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.
Ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums 18% apmērā ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos 2026. gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.
Atbilstoši likumam personāla izmaksas var palielināt ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ja vien nav saņemts Ministru kabineta (MK) atsevišķs lēmums šajā jautājumā.
Ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma ievērošana faktiski apturētu "airBaltic" izaugsmi un paralizētu pamatdarbību esošajā apmērā.
Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka "airBaltic" personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apmēra paplašināšanu. Katra jaunā lidmašīna prasa papildu apkalpes locekļus - aptuveni desmit pilotus un 20 salona darbinieku, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Tādējādi daļa no 2025. gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama un ir daudz lielāka par 2,6%, jo saistīta ar sāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām.
Papildu "airBaltic" darbojas brīvā tirgū, konkurējot ar citiem reģionālajiem pārvadātājiem, kas aktīvi piesaista darbiniekus no Latvijas. Ja tiktu saglabāts personāla izmaksu pieauguma ierobežojums, "airBaltic" zaudētu konkurētspēju darba tirgū, kas tieši ietekmētu lidojumu regularitāti, kā arī pakalpojumu kvalitāti, min ministrijā.
SM, balstoties uz starptautiskā atalgojuma pētījuma "RemuNet" un vietējā tirgus pētījuma "Figure Baltic Advisory 2025" datiem, uzsver, ka vairākās kritiski svarīgās "airBaltic" darbinieku kategorijās atalgojuma līmenis atrodas zem attiecīgā tirgus mediānas gan Eiropas reģionālajā aviācijas nozarē, gan Latvijas un Baltijas tirgū.
Pētījuma "RemuNet" dati liecina, ka "airBaltic" pilotu un stjuartu amatu atalgojums arī pēc 2025. gada plānotajām korekcijām saglabāsies zem starptautiskā mediānas līmeņa, savukārt vietējā tirgū 2026. gadā tiek prognozēts 6-7% darba samaksas pieaugums, kas būtiski pārsniedz likumā noteikto 2,6% limitu.
Atbilstoši likumam noteiktā ierobežojuma atcelšana vai mainīšana attiecībā uz "airBaltic" neradīs tiešu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem 2025. gadā, norāda ministrijā.
Ministrijā skaidro, ka 18% personāla izmaksu pieaugums attiektos uz darbaspēka apmēra palielinājumu, tirgus atalgojuma korekcijām kvalificētiem speciālistiem, kā arī digitālo un apmācību projektu ieviešanu.
Tādējādi SM lūdz MK atļaut 2025. gadā "airBaltic" kopējās personāla izmaksas palielināt par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.
Savukārt 2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Šogad augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt šogad 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.