Noraida kritiku par ārstniecības iestāžu darbu

Valsts kontrole revīzijā ir secinājusi, ka virkne mazāko slimnīcu uztur uzņemšanas nodaļas, lai to darba nodrošināšanai piešķirtos līdzekļus izlietotu citu slimnīcas vajadzību apmierināšanai, tādējādi pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur nepieciešamais pakalpojums realitātē netiek sniegts.

Virkne slimnīcu nespējot nodrošināt darbiniekus uzņemšanas nodaļās, kā rezultātā veidojas "neiespējamas situācijas", kad speciālisti it kā strādā neiespējamas slodzes, piemēram, 452 stundas mēnesī vai četras diennaktis nepārtrauktā dežūrā.

LSB šos pārmetumus pamatā noraida, apgalvojot, ka Valsts kontrole izdarījusi secinājumus par stacionārajām ārstniecības iestādēm, neveicot padziļinātu izpēti kopsakarā ar citām veselības aprūpes sistēmas struktūrām un komponentēm. Slimnīcu tīkls esot jāvērtē kopsakarībās ar citām veselības aprūpes komponentēm un struktūrām, primārās un ambulatorās aprūpes pieejamību valstī kopumā, kā arī iedzīvotāju veselības, ienākumu, mobilitātes un citiem rādītajiem.

LSB ieskatā, Valsts kontrole ir revidējusi tikai konkrētus profilus, neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu un observācijas nodrošināšanu, pievēršot uzmanību tikai personāla nodrošinājumam un finansējuma izlietojumam. Biedrība uzskata, ka nevar veidot vispārējus secinājumus, neņemot vērā normatīvo prasību maiņu attiecībā uz cilvēkresursu nodrošinājumu. Slimnīcu uzņemšanas nodaļas un steidzamās medicīniskās palīdzības punkti neesot skatāmi tikai finansiālā griezumā.

Ne vienmēr specialistu dežūras gaidīšanas režīmā būs finansiāli optimālas, ņemot vērā iedzīvotāj blīvumu un attālumus, bet svarīga ir katra izglābtā dzīvība un spēja reaģēt ārkārtas situācijās, apgalvo LSB.

Līdz ar to biedrība norāda, ka ir jānodefinē, kāda palīdzība pienākas katram Latvijas pacientam un cik ilgā laika brīdī tā ir jānodrošina, piemēram, ķirurģiskai neatliekamajai palīdzībai būtu jābūt pieejamai ne tālāk kā 70 kilometru attālumā un ne ilgāk kā vienas stundas laikā.

Plašais uzņemšanas nodaļu tīkls risina ne tikai stacionārās veselības aprūpes jautājumus, bet lielā mērā arī palīdzības nepieejamību ambulatorajā aprūpē, jo apmēram divas trešdaļas pacientu, kuri tur vēršas, saņem ambulatoru palīdzību, apgalvo LSB.

Biedrība vērš uzmanību, ka divas augstākā līmeņa slimnīcas sevī ietver visu līmeņu palīdzību un aprūpē visus Rīgā un tās apkārtnē dzīvojošos iedzīvotājus. Līdz ar to LSB uzskata, ka ir tikai samērīgi, ka šajās slimnīcās tiek hospitalizēti 40% no visiem pacientiem, bet skaitliski mazākā daļa no šiem pacientiem esot sarežģīti stacionēšanas gadījumi.

Biedrība atbalstot Valsts kontroles secinājumu, ka slimnīcu finansēšanas sistēma ir sarežģīta un tā neļauj plānot slimnīcu stabilu attīstību un darbību. Biedrība apgalvo, ka esot vairakkārt iestājusies par šīs sistēmas vienkāršošanu un ilgtspējīgu pieeju. LSB ilgstoši aicinot veselības aprūpes organizatorus ļaut slimnīcām pieņemt autonomus lēmumus par resursu izlietošanu, "sasniedzot mērķi, nevis visu centralizēti regulēt".

LSB uzskata, ka autonomijai ir jābūt attiecībā uz slimnīcu speciālistu dežūrām, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, pielāgojot to pacientu plūsmai un vajadzībām. Vienlaikus veselības aprūpes sistēmā būtu pieļaujami un atbalstāmi izņēmumi, ļaujot ārstniecības iestādēm specializēties, ņemot vērā cilvēkresursu pieejamību.

LSB uzskata, ka Latvijas slimnīcu tīkls nodrošina plašu palīdzības pieejamību pacientiem, arī tajos gadījumos, kad palīdzība dažādu iemeslu dēl netiek sniegta citos līmeņos, piemēram, ambulatori vai sociālās palīdzības veidā.

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas.

Valsts kontrole VM sniegusi piecus ieteikumus, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2029.gadā, sakārtotā slimnīcu tīklā pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus, pārskatītā uzņemšanas nodaļu tīklā visās vietās būs pieejama pilnīga speciālistu komanda, kas sniedz medicīnisko palīdzību, savukārt slimnīcu pakalpojumus plānos, sasaistot pieejamo finansējumu ar pakalpojumu kvalitāti.