Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos piecos gados policistu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1000. Šobrīd vakantas ir aptuveni ceturtā daļa amata vietu, kuras ilgstoši nevar aizpildīt. Latvijā policistu skaits uz iedzīvotāju skaitu ir par 58 % mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, ziņo Valsts kontrole.
“Pēdējos desmit gados no dienesta atvaļinās vairāk policistu, nekā tiek pieņemts. Atlīdzība ir augusi, tomēr bez mērķtiecīgas cilvēkresursu pārvaldības, taisnīga darba slodžu sadalījuma un izvērtējuma par to, kādi uzdevumi policijai patiesībā jāveic, mēs turpinām pārslogot esošos policistus un riskējam, ka tie priekšlaikus pametīs dienestu. Iespējas cilvēkresursu trūkumu kompensēt ar jaunu policistu piesaisti ir ierobežotas, jo darbaspēka deficīts Latvijā jau šobrīd ir jūtams gandrīz visās nozarēs. Revīzija parāda, ka uzlabojumi ir iespējami arī ar esošajiem resursiem, bet tas prasa drosmīgus lēmumus,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Valsts kontroles vērtējumā šobrīd vairs nevar uzskatīt, ka Valsts policijas amatpersonu atlīdzība ir zema. Pēdējos piecos gados policistu atalgojuma konkurētspējas stiprināšanā panākts būtisks progress - tā palielināšanai piešķirti vairāk nekā 80 milj. eiro, un policistu atalgojums šajā periodā ir pieaudzis vidēji par 78 %. Vidējā policista alga šobrīd par 56 % pārsniedz vidējo bruto atlīdzību sabiedriskajā sektorā.
Pozitīvas izmaiņas ir arī dienesta uzsākšanā - kadetiem noteiktā minimālā atlīdzība 1120 eiro mēnesī ir būtiski augstāka par valstī noteikto minimālo algu un samērojama ar jaunākā inspektora atalgojumu. Par pozitīvajām izmaiņām liecina arī Valsts policijas koledžā uzņemto kadetu skaita pieaugums, kas 2025. gada septembrī bijis lielākais kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas.
Tomēr atlīdzības sistēmai būtu jābūt taisnīgākai, ņemot vērā darba apjomu un noslodzi, secina Valsts kontroles pārstāvji. Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonu noslodze ir būtiski lielāka, bet atlīdzība ir tikai nedaudz augstāka nekā citās reģiona pārvaldēs. Tas negatīvi ietekmē iespējas Rīgas reģiona pārvaldē piesaistīt jaunus policistus un noturēt tos dienestā. Jāatzīmē, ka joprojām lielu daļu no kopējās atlīdzības veido mainīgā daļa, tajā skaitā samaksa par virsstundām.