Pierobežas pašvaldības turpina aicināt pārskatīt skolēnu skaita kritērijus, kas noteiks, kuras skolas pilnā apmērā saņems valsts finansējumu pedagogu atalgojumam, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atsaucoties uz ierobežoto budžetu, izmaiņas pagaidām neplāno, pirmdien izskanēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē.
Jau divus mēnešus Latvijā nav pilntiesīga ģenerālprokurora.Pirms Jāņiem notikušajā konkursā Jurim Stukānam pietrūka balsu, lai viņu apstiprinātu amatā vēl uz pieciem gadiem. Tomēr daudziem par pārsteigumu Stukāns kandidē uz šo amatu atkārtoti, ziņo raidījums "Nekā personīga".
No 2015. līdz 2022.gadam vidējie izdevumi uz vienu izglītojamo Latvijā samazinājušies par 988 ASV dolāriem jeb 841 eiro, tikmēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji šie izdevumi minētajā laika periodā ir palielinājušies, liecina OECD ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību".
Valsts kontrole (VK) slēdz ieteikumu kā neieviestu: par gaisa kvalitātes mērītājiem skolās izdoti miljoni, bet risinājums iepriekšējais – atvērt logu, vēsta VK izplatītais paziņojums presei.
Kā valsts patriots, kurā esmu dzimis, audzis un kurā aug un skolojas mani bērni, es vēlos lepoties ar savu valsti Latviju. Līdzīgu lepnumu vēlas izjust ikviens, kas šai zemei jūtas piederīgs. Lepnuma sajūtu vairo veiksmes stāsti, vai tie būtu ekonomiski, politiski vai arī ar sportu, kultūru saistīti. Tomēr svarīgs faktors ir arī drošība – kā valsts aizsargā savu cilvēku pamattiesības, kā tā rūpējas par iedzīvotāju ikdienu.
Satiksmes ministrija (SM) plāno izvērtēt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas (DzTI) un Valsts dzelzceļa administrācijas (VDzA) apvienošanu, teikts valdības otrdien, 26.augustā, uzklausītajā FM informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam".
"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics būtu gatavs diskusijai par nepieciešamību celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem.
Uzklausot darba devēju vilšanos par plānoto tēriņu samazinājumu, es jau valdības sēde diezgan skaidri teicu, ka valdība nekad nav apņēmusies samazināt tēriņus par 800 miljoniem eiro. Tas bija uzņēmēju uzstādījums," "Latvijas Radio" raidījumā "Krustpunktā" sacīja premjere Evika Siliņa, komentējot otrdienas valdības sēdē notikušo.
Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības un institūcijas ir veikušas nākamā gada izdevumu optimizāciju un plāno papildu ienākumus, kopumā valsts budžeta mērķu sasniegšanai nodrošinot papildu 37,4 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja SM pārstāvji.
"Man ir ļoti lielas aizdomas, ka mēs kā valsts, nespējot pieņemt nepopulārus lēmumus, drīz nonāksim tādā situācijā kā bankas 2008., 2009. gadā," TV24 raidījumā saka Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas tiesnesis un jurists Andris Treimanis.
Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.
Lai arī valdības deficītam un valsts parādam turpmākajos gados gaidāms pieaugums, situācija ar valsts finansēm joprojām saglabājas noteiktajos rāmjos. Tā 360TV Ziņām sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vērtējot makroekonomiskās prognozes līdz 2029. gadam.
Šobrīd vēl norit politiskās diskusijas, lai rastu piemērotākos risinājumus valsts budžeta izdevumu samazinājumam visos valdības līmeņos - valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību darbībā, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".
Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību, kas var rezultēties vājākos ekonomiskās izaugsmes un fiskālos rādītājos, valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru, jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Sešas neatkarīgās institūcijas iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2026.gada budžetam 7,521 miljona eiro apmērā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.