Lai gan Alcheimera slimību galvenokārt saista ar atmiņas zudumu, jauns pētījums liecina, ka slimības agrīnas formas gadījumā par brīdinājuma signāliem var kalpot arī pavisam ikdienišķas veselības problēmas, raksta “postimees.ee”.
Alcheimera slimību visbiežāk saista ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču aptuveni 10% gadījumu tā sākas agrīni — pirms 65 gadu vecuma.
Oulu Universitātes un Austrumsomijas Universitātes zinātnieku pētījums liecina, ka agrīna Alcheimera slimība nerodas pēkšņi - pacienta medicīniskajā vēsturē pazīmes, kas varētu būt saistītas ar šo slimību, uzkrājas jau daudzus gadus pirms diagnozes noteikšanas.
Zinātnieki salīdzināja 407 pacientu medicīniskos datus ar agrīni sākušās Alcheimera slimības diagnozi ar vairāk nekā 4000 tāda paša dzimuma un vecuma cilvēku datiem, kuriem šīs slimības nebija. Izrādījās, ka dažādas veselības sūdzības kļuva ievērojami biežākas vienu līdz piecus gadus pirms oficiālās atmiņas traucējumu diagnozes noteikšanas.
Kādas veselības problēmas biežāk parādās pirms diagnozes?
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem cilvēkiem ar agrīni sākušos Alcheimera slimību salīdzinājumā ar kontroles grupu ievērojami biežāk tika konstatētas šādas problēmas un saslimšanas:
Interesanti, ka dažas veselības problēmas parādījās vēl agrāk. Piemēram, troksnis ausīs un dzirdes zudums bija ievērojami biežāk sastopams jau sešus līdz desmit gadus pirms Alcheimera slimības diagnozes noteikšanas.
Savukārt 11-15 gadus pirms slimības atklāšanas būtiskas atšķirības pacientu un veselo cilvēku veselības rādītājos netika konstatētas.
Pārsteidzoša atšķirība no Alcheimera slimības vecumdienās
Parastās Alcheimera slimības gadījumā, kad tā sākas vecumdienās, labi zināmi riska faktori ir sirds un asinsvadu slimības. Tomēr cilvēkiem ar agrīni sākušos slimību paaugstināts asinsspiediens un tauku vielmaiņas traucējumi, piemēram, augsts holesterīna līmenis, nebija sastopami biežāk nekā veseliem cilvēkiem.
„Mūsu pētījums apstiprina uzskatu, ka agrīni sākusies Alcheimera slimība nav vienkārši vecumdienās sākušās slimības paveids, kas izpaužas jaunākā vecumā,” norāda pētījuma vadošā autore, Oulu Universitātes asociētā profesore Johanna Krīgere.
Viņa piebilda, ka agrīni sākušās slimības pamatā daļēji varētu būt citi bioloģiskie mehānismi.
Viens simptoms vēl nenozīmē atmiņas traucējumus
Pētījumā arī atklājās, ka pacienti īpaši bieži vērsās ārstniecības iestādēs tieši gadā pirms diagnozes noteikšanas. Iespējams, tas atspoguļo agrīnus un nespecifiskus simptomus, piemēram, galvassāpes, reiboni vai nomāktu garastāvokli, kas mudina cilvēkus meklēt medicīnisko palīdzību.
Piemēram, depresija var būt gan demences riska faktors, gan viena no pirmajām tās pazīmēm.
Tomēr Oulu Universitātes doktorante Laura Lepanena uzsver, ka neviena no šīm slimībām vai pazīmēm pati par sevi neļauj prognozēt Alcheimera slimību, jo svarīgs ir kopējais simptomu kopums un to attīstība laika gaitā.
„Mūsu rezultāti liecina, ka gados pirms slimības diagnosticēšanas pacientam var uzkrāties daudzi simptomi un ārstniecības iestāžu apmeklējumi, kas sākotnēji šķiet savstarpēji nesaistīti. Ja izdotos pamanīt šo kopainu, tas varētu palīdzēt aizdomāties par atmiņas traucējumiem agrāk nekā pašlaik,” skaidro Lepanena.
Patlaban atmiņas traucējumu diagnosticēšana darbspējas vecuma cilvēkiem var ilgt vairākus gadus pēc pirmo simptomu parādīšanās.
Pētījuma autori cer, ka labāka izpratne par agrīnās jeb prodromālās slimības fāzes brīdinājuma pazīmēm palīdzēs ārstiem laikus atpazīt atmiņas traucējumus un nodrošināt pacientiem savlaicīgu atbalstu un ārstēšanu.
Zinātnieki uzsver, ka atsevišķas no minētajām veselības problēmām ir bieži sastopamas un pašas par sevi neliecina par Alcheimera slimību. Būtiski ir izvērtēt simptomu kopumu un to pārmaiņas, vajadzības gadījumā konsultējoties ar ārstu.
