Lai gan Alcheimera slimību galvenokārt saista ar atmiņas zudumu, jauns pētījums liecina, ka slimības agrīnas formas gadījumā par brīdinājuma signāliem var kalpot arī pavisam ikdienišķas veselības problēmas, raksta “postimees.ee”.
Kad 28 gadus vecā Džordžīna Anna kādu dienu sajuta vieglu reiboni, viņa nevarēja iedomāties, kas viņu sagaida. Šis nekaitīgais simptoms aizsāka strauju un biedējošu veselības problēmu virkni, raksta "Metro".
Ikvienam gadās aizmirst paziņas vārdu vai vietu, kur noliktas atslēgas. Taču daži vienkārši ieradumi var palīdzēt uzlabot atmiņu, raksta žurnāls "Bunte“.
Mūsdienās arvien vairāk pierakstu top datorā, planšetē vai telefonā, un daudzi rokrakstu izmanto tikai parakstam, taču zinātnieki secinājuši, ka rakstīšana ar roku nav tikai novecojis ieradums – tā liek smadzenēm strādāt citādi nekā rakstīšana ar tastatūru.
Vai tev kādreiz gadījies izlasīt veselu rakstu, bet pēc stundas vairs neatcerēties gandrīz neko? Vai arī pirms eksāmena vai svarīgas sapulces šķiet, ka informācija vienkārši "nepaliek galvā"? Izrādās, risinājums var būt daudz vienkāršāks, nekā domājam, raksta “Harvard Medical School”.
Viedtālruņu laikmetā fotografēšana kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu - mēs iemūžinām ceļojumus, svētkus, restorānu maltītes, saulrietus un pat pavisam ikdienišķus mirkļus. Dažkārt šķiet, ka, jo vairāk fotogrāfiju uzņemsim, jo labāk saglabāsim atmiņas. Tomēr zinātnieki nonākuši pie pārsteidzoša secinājuma – pārmērīga fotografēšana var panākt tieši pretēju efektu, raksta “Psychological Science”.
Lai saglabātu prātu asu, mēs cenšamies pietiekami gulēt, izvēlēties pareizos pārtikas produktus un kopumā ievērot veselīgu dzīvesveidu. Tomēr ne mazāk svarīgi ir arī tas, ko jūs dzerat dienas laikā, raksta “Realsimple”.
Tev noteikti ir gadījies - jau esi izgājis no mājām un pēkšņi sāc prātot, vai paņēmi atslēgas, dokumentus, telefona austiņas. Tāda sajūta, ka kaut kas noteikti ir aizmirsts. Tas nav slinkums vai neuzmanība - tā vienkārši darbojas mūsu smadzenes. Taču ir viens vienkāršs triks, kas šo problēmu var praktiski izslēgt, iesaka “ScienceDirect”.
Vingrošana nav tikai veids, kā stiprināt ķermeni un zaudēt svaru; tas ir spēcīgs mehānisms, kas padara smadzenes enerģiskākas, jaunākas un radošākas. Bet kā tas notiek?
Pasaulē, kas pilna ar ekrāniem un īsiem sociālo mediju klipiem, labā vecā grāmata dažreiz tiek aizmirsta. Koncentrēšanās uz stāstu, kas ilgst vairāk nekā 60 sekundes, īpaši tādu, kur mums pašiem jāsaliek kopā krāsainie attēli, kļūst arvien grūtāka.
Tiek uzskatīts, ka šī atmiņas attīstīšanas metode bija zināma jau ilgi pirms Šerloka, pat Senajā Grieķijā. Tai ir daudz nosaukumu: "atmiņas pils", "prāta pils", "romiešu istaba", Cicerona metode un lokusu metode.
Pārtika, ko cilvēks ēd, tieši ietekmē viņa smadzeņu veselību, tostarp to novecošanos. Veselīgs uzturs palēnina smadzeņu novecošanos un samazina ar vecumu saistītas kognitīvās spējas pasliktināšanās risku, raksta “Eatingwell”.
Rozmarīns ir daudz vairāk nekā tikai smaržīgs augs, kas piešķir garšu ēdieniem - to plaši izmanto kopš seniem laikiem tā labvēlīgo īpašību dēļ, un tas ir uzticams sabiedrotais labsajūtas un ikdienas dzīves uzlabošanai.
Novecošana nav tikai noteikts nodzīvoto gadu skaits - tā ietekmē arī mūsu orgānu, īpaši smadzeņu, veselību, tomēr ir veidi, kā varam šo procesu aizkavēt, arī ar mūsu ikdienas ēdienu un dzērienu izvēlēm, raksta “Eatingwell”.
Ikviens no mums ir piedzīvojis brīžus, kad nevari atcerēties, kur noliki atslēgas, kā sauca jauno kolēģi vai ko vēlējies nopirkt veikalā. Labā ziņa – atmiņa nav nemainīga, un to iespējams trenēt gluži kā muskuļus. Nav vajadzīgi sarežģīti vingrinājumi vai dārgi kursi – pietiek ar mazām viltībām, kuras ikviens var ieviest ikdienā, raksta “Harvard Health Publishing”.
Zinātnieki ir atklājuši, ka litija deficīts smadzenēs izraisa Alcheimera slimību un specifiskas litija piedevas var atjaunot zaudēto atmiņu, raksta izdevums “Nature”.
Līdz ar datortehnoloģiju attīstību cilvēki nereti salīdzināja savu atmiņu ar datu glabāšanas disku. Bet vai cilvēka smadzenēm var pietrūkt "vietas" un tās var tikt pārslogotas ar informāciju, tā, kā tas var viegli notikt ar datora vai viedtālruņa cieto disku? Skaidro zinātnes žurnāls “LiveScience”.