Jaunā pētījumā atklāts, ka valodas apguve palēnina novecošanos un ilgāk saglabā smadzenes veselīgākas, vēsta laikraksts “The Telegraph”.
Saskaņā ar jauniem datiem, cilvēki, kas runā tikai vienā valodā, vairāk nekā divas reizes biežāk cieš no paātrinātas novecošanās, kad cilvēka ķermenis ir vecāks, nekā tam vajadzētu būt atbilstoši viņa faktiskajam vecumam.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 86 000 cilvēku 27 Eiropas valstīs, atklājās, ka tiem, kuri bija divvalodīgi un papildus dzimtajai valodai runāja vismaz vienā svešvalodā, bija par 33 % mazāks paātrinātas novecošanās risks.
Un, jo vairāk valodu cilvēks prata runāt, jo lielāka iespēja, ka viņš novecos veselīgi, atklāja zinātnieki. Dati liecina, ka kopējais ieguvums tiem, kas runāja vairāk nekā vienā valodā, bija 2,17 reizes mazāks paātrinātas novecošanās risks.
“Cilvēkiem, kas dzīvo daudzvalodu sabiedrībās, ir aptuveni divreiz lielāka iespēja novecot veselīgāk un izvairīties no paātrinātas novecošanas salīdzinājumā ar cilvēkiem vienvalodu sabiedrībās,” laikrakstam pastāstīja pētījuma autors profesors Agustins Ibanezs.
“Runa nav tikai par vairāku valodu pārvaldīšanu, bet arī par saskarsmi ar lingvistiski daudzveidīgu vidi, kam, šķiet, ir izmērāma aizsargājoša ietekme uz novecošanu.”
Pētnieki atklāja, ka vairāku valodu pārvaldīšana bija izdevīga pat tad, ja ņēma vērā citu īpašību, piemēram, vecuma un dzīvesveida, sniegtos ieguvumus.
Profesors Ibanezs teica, ka viņš "noteikti" ieteiktu apgūt svešvalodu, lai pasargātu smadzenes no paātrinātas novecošanās. “Citas valodas apguve un lietošana ir spēcīgs veids, kā stimulēt smadzenes,” viņš teica.
Tas uzlabo uzmanību, atmiņu un funkcionālo kontroli, veidojot to, ko mēs saucam par kognitīvo rezervi (smadzeņu noturību pret novecošanos un slimībām). “Papildus prāta vingrinājumiem valodu apguve paver jaunas sociālās un kultūras pieredzes, kas arī aizsargā smadzeņu veselību.”
Pētnieki piebilst, ka daudzvalodība ir “unikāli pozicionēta kā lēta un mērogojama sabiedrības veselības svira” un ka tās veicināšana un saglabāšana sabiedrībā varētu būt tikpat svarīga ilgtermiņa sabiedrības veselībai kā cilvēku mudināšana vingrot vai atmest smēķēšanu.