Iedomājies zelta retrīveru, kurš sajūsminās par katru lapu, priecājas par parastu koka zariņu, neuztraucas par vakardienu un katru jaunu cilvēku sagaida kā draugu.
Mūsu izpratne par cilvēka smadzeņu darbību piedzīvo būtisku pavērsienu. Pētniekiem pirmo reizi izdevies tieši novērot procesus, kas līdz šim palika apslēpti. Nesen iegūti pierādījumi par dabisku attīrīšanās sistēmu, kas atrodas dziļi smadzenēs un muguras smadzenēs, vēsta "Science alert".
Aizraušanās ar īsiem video sociālajos medijos grauj cilvēka spēju uztvert informāciju. Pie šāda secinājuma nonākuši Ķīnas zinātnieki no Juņnaņas Pedagoģiskās universitātes un Centrālās Ķīnas Pedagoģiskās universitātes. Viņi veica liela mēroga eksperimentu, izmantojot fMRI, un publicēja rezultātus žurnālā "Communications Psychology". Pētījums apšauba vienas minūtes formāta efektivitāti izglītībā.
Mūsu smadzenēm arī ir nepieciešama regulāra vingrošana, lai tās būtu elastīgākas un darbotos labāk. Pamēģiniet iesaistīties interesantā uzdevumā, un redzēsiet, kā mainās ierastās domas.
Vai tev kādreiz gadījies izlasīt veselu rakstu, bet pēc stundas vairs neatcerēties gandrīz neko? Vai arī pirms eksāmena vai svarīgas sapulces šķiet, ka informācija vienkārši "nepaliek galvā"? Izrādās, risinājums var būt daudz vienkāršāks, nekā domājam, raksta “Harvard Medical School”.
Lielākā daļa cilvēku domā, ka smadzenes attīstās bērnībā, nobriest jaunībā un pēc tam pakāpeniski noveco. Taču jauns pētījums liecina, ka realitāte ir daudz sarežģītāka - zinātnieki atklājuši, ka smadzeņu attīstība nenotiek vienmērīgi, un dzīves laikā ir vairāki izteikti pagrieziena punkti, kuros smadzeņu savienojumu organizācija būtiski mainās, raksta “Nature”.
Inteliģentu cilvēku smadzenes darbojas nedaudz citādāk, kā to jau ir pierādījuši zinātnieki. Šā iemesla dēļ viņi var uzvesties dīvaini, kaitinot apkārtējos ar savu uzvedību, bet paši to pat neapzinoties.
ASV biotehnoloģiju jaunuzņēmums “Bexorg” ir demonstrējis unikālu platformu ar nosaukumu “BrainEx”, kas var uzturēt cilvēka smadzeņu aktivitāti tikai dažas stundas pēc donora nāves.
Apsēžoties mācīties, neaizmirstiet paķert pildspalvu un piezīmju grāmatiņu — nevis piezīmju veikšanai, bet gan zīmēšanai. Šī jaunā iegaumēšanas metode ir kļuvusi ļoti populāra sociālajos tīklos.
Mūsu smadzenes strādā visu diennakti, nepārtraukti apstrādājot informāciju, regulējot garastāvokli un nodrošinot pareizu ķermeņa darbību. Tomēr daudzi cilvēki joprojām koncentrējas tikai uz sirds veselību, pilnībā aizmirstot par nepieciešamību rūpēties arī par savām smadzenēm.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā 9. aprīlī veikta augsti specializēta galvas smadzeņu operācija, pacientam esot nomodā, informēja slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Kļaviņa.
Kad skatāmies uz pazīstamiem attēliem, smadzenes darbojas automātiskajā režīmā, taupot enerģiju. Bet, tiklīdz parādās neatbilstība — kaut kas "nesakrīt", kaut kas kairina aci —, smadzenes pārslēdzas no automātiskā režīma uz aktīvās apstrādes režīmu.
Stefānija Smita bija šausmās, kad viņas 11 gadus vecā meita Obrija pēkšņi iekliedzās un izvēmās. Sākotnēji ārsti domāja, ka tā ir saindēšanās ar pārtiku, bet datortomogrāfijas skenēšana parādīja kaut ko citu, vēsta "themirror.com".
Agrīnas Alcheimera slimības pazīmes var būt paslēptas cilvēka runas veidā, taču vēl nav pilnībā skaidrs, kuras mūsu dikcijas detaļas ir vissvarīgākās diagnozes noteikšanai, raksta “ScienceAlert”.
Daudzi cilvēki košļā gumiju mācoties, strādājot pie datora vai vadot automašīnu. Nereti tiek apgalvots, ka košļāšana palīdz koncentrēties un uzturēt modrību. Bet vai tas tiešām ir tikai ieradums, vai arī tam ir zinātnisks pamatojums? Atbildi meklē “Harvard.edu”.
Esat noguris birojā, un darba dienas beigas vēl tālu? Ielieciet ausu aizbāžņus, uzlieciet masku uz acīm un ērti iekārtojieties krēslā — pat piecas minūtes miega var darīt brīnumus.
Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka katru dienu sabotē savus panākumus. Psihologi brīdina, ka noteiktas frāzes un ieradumi rada mentālus modeļus, kas noved pie neveiksmes.
Krievijas jaunuzņēmums uzskata, ka var izmantot pilsētas kaitēkļus situācijās, kad mehānisko dronu iespējas varētu būt ierobežotas, un jau plāno paplašināt savu darbību, iekļaujot kraukļus un kaijas, vēsta “Daily Star”.
Ilgstoša sāļo pārtikas produktu lietošana var izjaukt zarnu baktēriju līdzsvaru, izraisīt iekaisuma procesus smadzenēs un izraisīt atmiņas traucējumus un trauksmi. Šie ķīniešu zinātnieku atklājumi publicēti Eiropas Farmakoloģijas žurnālā.