Iedomājies zelta retrīveru, kurš sajūsminās par katru lapu, priecājas par parastu koka zariņu, neuztraucas par vakardienu un katru jaunu cilvēku sagaida kā draugu.
Tieši šī vienkāršā, sirsnīgā attieksme kļuvusi par pamatu jaunai psiholoģijas un sociālo mediju tendencei, ko dēvē par retrīvera metodi. Tā mudina apzināti atgriezties pie vienkāršības, siltuma un ikdienas mazo prieku novērtēšanas.
Kāda ir šīs pieejas būtība un situācijas, kurās tā var palīdzēt mazināt izdegšanu, trauksmi un depresijas simptomus, skaidro RBC.
Retrīvera metode nav saistīta ar problēmu ignorēšanu vai naivu optimismu. Tā palīdz samazināt nereālas gaidas un atjaunot vienkāršus laimes avotus.
Prieks vienkāršās lietās. Retrīveram pietiek ar peļķi vai atrastu zariņu. Cilvēkiem tas nozīmē patiesi izbaudīt rīta kafiju, saulrietu vai mīļāko dziesmu, neuzskatot šos mirkļus par nenozīmīgiem.
Dzīvošana tagadnē. Suņi neanalizē kļūdas un neparedz krīzes. Viņi ir pilnībā klātesoši. Metode aicina darīt to pašu — ēdot, atpūšoties vai sarunājoties būt šeit un tagad, nevis ritināt ziņu virsrakstus.
Atbrīvošanās no bailēm izskatīties muļķīgiem. Retrīveri neuztraucas par statusu. Viņi skrien, vārtās zālē un ir laimīgi. Cilvēkiem tas nozīmē pieņemt savas nepilnības, būt rotaļīgiem un necensties izlikties perfektiem.
Siltums un atvērtība attiecībās. Retrīveri pieiet cilvēkiem ar uzticību un sirsnību. Metode mudina attiecībās izrādīt laipnību, apskāvienus un atvērtību, nebaidoties no nosodījuma.
Izdegšana un hronisks pārslodzes stāvoklis. Ja ilgstoši dzīvo saspringtā režīmā, dzenoties pēc sasniegumiem, prāts nogurst. Metode atgādina, ka cilvēka pamatvajadzības ir vienkāršas — labs ēdiens, miegs, drošība un nedaudz rotaļu. Tā palīdz atļaut sev atpūtu bez vainas izjūtas.
Sociālā trauksme. Ja pēc sarunām pārdomā, ko teici un kā izskatījies, retrīvera domāšana var palīdzēt. Suns vienkārši parādās un piedāvā siltumu. Arī cilvēks var pieiet sociālām situācijām ar mērķi izbaudīt mirkli, nevis izturēt iedomātu pilnības pārbaudi.
Hronisks stress un nenoteiktība. Kad nākotne šķiet neskaidra, mēģinājumi paredzēt visu tikai pastiprina trauksmi. Retrīvera metode sašaurina fokusu uz tagadni: kas ir viena patīkama vai noderīga lieta, ko varu izdarīt tieši šobrīd?
Šai pieejai nav viena autora. Tā radās kā tendence platformās “TikTok” un “Instagram”, bet vēlāk ieguva zinātnisku pamatojumu.
Teksasas universitātes profesoram Džefrijam Veisam pirms septiņiem gadiem noteica Parkinsona diagnozi, kas izraisīja depresiju un negatīvas domas. Negaidītu atvieglojumu viņš atrada, rūpējoties par suņiem. Pieskatot zeltaino retrīveru, viņš piedzīvoja lielāku emocionālu uzlabojumu nekā iepriekšējās terapijās. Šodien viņš rūpējas par septiņiem suņiem un uzskata, ka tie atgriezuši viņa dzīvē prieku un jēgu.
Kembridžas universitātes pētnieki žurnālā “PNAS” analizēja vairāk nekā 1300 zeltaino retrīveru DNS. Viņi atklāja, ka draudzīgumu, trauksmi, apmācāmību un pozitīvas emocijas ietekmē gēni, kas saistīti arī ar cilvēka emocionālo regulāciju. Tas nozīmē, ka daļa retrīveru uzvedības iezīmju atspoguļo bioloģiskus mehānismus, kas raksturīgi arī cilvēkiem.
Retrīvera metode cieši sasaucas ar divām atzītām psiholoģijas pieejām:
Apzinātība. Pilnīga klātbūtne tagadnē, kas palīdz mazināt trauksmi. Suns, kurš nēsā nūju, ir ideāls šī stāvokļa piemērs.
Pozitīvā psiholoģija. Martina Seligmana pieeja, kas fokusējas uz stiprajām pusēm, optimisma un pateicības attīstīšanu.
Cilvēka smadzenēm piemīt negatīvisma tendence — vieglāk pamanām draudus nekā labo. Retrīvera metode ir apzināts treniņš šī ieraduma maiņai, mācoties pamanīt pozitīvo, pirms tas paslīd garām.
Dažreiz ir vērts ļaut savam “iekšējam zelta retrīveram” pārņemt vadību. Pasaule nesabruks, ja uz vienu vakaru pārtrauksiet analizēt un vienkārši izbaudīsiet dzīvi.
