Smadzenes

Smadzeņu treniņu spēles ir ļoti populāras, taču jautājums par to, vai tās novērš kognitīvo spēju pasliktināšanos, ir bijis diskutabls. Pēdējo gadu pētījumos par šo tēmu ir notikušas dažādas diskusijas, taču galīgu secinājumu nav bijis.

Starptautisks ilgtermiņa pētījums liecina, ka vīriešiem novecojot dažādu smadzeņu reģionu apjoms samazinās vairāk nekā sievietēm, tomēr lēnāka smadzeņu novecošanās nepasargā sievietes no Alcheimera slimības, kas ir izplatīta demences forma, attīstības, raksta “Nature News”.

Lai gan šīs idejas saknes varētu būt meklējamas zinātniskajā fantastikā, neliels skaits pētnieku jau gūst reālus panākumus, cenšoties radīt datorus no dzīvām šūnām, vēsta BBC.

Kafijas tase no rīta daudziem ir ikdienas rituāls – tā palīdz pamosties, sakārtot domas un uzsākt dienu ar enerģiju. Bet vai kafija ietekmē ne tikai modrību, bet arī smadzeņu veselību ilgtermiņā? Jaunākie pētījumi liecina, ka atbilde varētu būt “jā”, raksta “ScienceDaily.com”.

"Fonds Mammām un tētiem" aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ar nākamo mācību gadu noteikt viedierīču lietošanas ierobežojumus valsts skolās ne tikai 1.-6. klasē, bet arī 7.-12. klasē, aģentūru LETA informēja "Vecāku organizācijas Mammām un tētiem" vadītājas vietniece Ella Karele.

Mēs visi zinām sajūtu, kad ļoti gribas kaut ko saldu pēc saspringtas dienas vai nogurdinoša darba. Taču, ja saldumi kļūst par ikdienas ieradumu, organisms ātri pierod pie lielākas cukura devas, un tad “normāli” šķiet tikai ļoti saldi ēdieni. Labā ziņa – zinātnieki saka, ka smadzenes tiešām var trenēt, lai tās gribētu mazāk saldu garšu, un tas nemaz nav tik sarežģīti, kā izklausās, raksta “Nutrients Journal”.

Trīsdesmit izmisuma pilni gadi, desmitiem neveiksmīgu ārstēšanas metožu un trīs pašnāvības mēģinājumi – šis ir stāsts par vīrieti, kurš daudzus gadus cieta no smagas depresijas. Bet tagad zinātnieki nākuši klajā ar jaunu metodi, kurā smadzenes neuztveram kā mehānismu, bet gan kā unikālu karti, kur individuālās īpašības var kļūt par atveseļošanās atslēgu, raksta “postimees.ee”.

Ikviens no mums ir piedzīvojis brīžus, kad nevari atcerēties, kur noliki atslēgas, kā sauca jauno kolēģi vai ko vēlējies nopirkt veikalā. Labā ziņa – atmiņa nav nemainīga, un to iespējams trenēt gluži kā muskuļus. Nav vajadzīgi sarežģīti vingrinājumi vai dārgi kursi – pietiek ar mazām viltībām, kuras ikviens var ieviest ikdienā, raksta “Harvard Health Publishing”.

Pat tie, kuriem ir visaugstākais IQ, riskē kļūt dumjāki, ja viņi dzīvo līdzīgu dzīvesveidu. Lūk, piecas lietas, kas pakāpeniski notrulina mūsu smadzenes.

Šādi projekti palīdz pētīt smadzeņu darbību un identificēt autisma vai šizofrēnijas cēloni. Zinātnieki no Amerikas Džona Hopkinsa universitātes (JHU) ir izveidojuši miniatūru cilvēka smadzeņu kopiju, kas var ģenerēt elektriskos signālus. Par to tika ziņots tīmekļa vietnē Science Daily.

Nesen veikts Džona Hopkinsa universitātes pētījums liecina, ka C hepatīta vīruss varētu būt saistīts ar tādu nopietnu garīgo traucējumu kā šizofrēnija, bipolāri afektīvi traucējumi un smaga depresija attīstību, raksta “postimees.ee”.

Līdz ar datortehnoloģiju attīstību cilvēki nereti salīdzināja savu atmiņu ar datu glabāšanas disku. Bet vai cilvēka smadzenēm var pietrūkt "vietas" un tās var tikt pārslogotas ar informāciju, tā, kā tas var viegli notikt ar datora vai viedtālruņa cieto disku? Skaidro zinātnes žurnāls “LiveScience”.

Pētījumā atklāts, ka psihopātu smadzeņu struktūra patiešām atšķiras no citu, veselu cilvēku smadzenēm, raksta “Newsweek”.

"Tagad es varu kontrolēt datoru ar savām domām. Man ir sajūta, ka es varu kustēties pēc savas gribas," sacīja paralizēts pacients, kas piedalījās Ķīnas pirmajā invazīvās smadzeņu-datora saskarnes (BCI) ierīces klīniskajā pētījumā ar cilvēkiem.

Mūsu smadzenes ir unikālas, un, zinot, kā tās darbojas, realitāti ir viegli mainīt. Tas ir absolūti zinātnisks apgalvojums. Piemēram, Bādera-Meinhofa fenomenu, kad uzzināt kaut ko jaunu un pēc tam redzat to visur, var izmantot savā labā. Kā to izdarīt?

Pētījums, kas publicēts žurnālā Science Advances, sniedz pirmos pārliecinošos pierādījumus par to, kā alkohols var mainīt smadzeņu darbību ilgtermiņā.

Smadzeņu veselība ir neatņemama vispārējās labklājības sastāvdaļa. Pētījumi liecina, ka regulāra smadzeņu stimulēšana, veicot dažādas aktivitātes, ir būtiska, lai uzlabotu atmiņu un samazinātu demences risku.

Pētījumi liecina, ka zems muskuļu un kāju spēks var saīsināt paredzamo dzīves ilgumu un pasliktināt kognitīvās funkcijas. Kāju spēka saglabāšana, veicot vingrinājumus, var palīdzēt aizsargāt pret tādām slimībām kā demence vai Alcheimera slimība. Šīs slimības ir saistītas ar hipokampa samazināšanos, un spēcīgāki kāju muskuļi pozitīvi ietekmē šo smadzeņu zonu.

Katra jauna grumbiņa, stīvums locītavās un pirmais sirmais mats atgādina, ka diemžēl novecojam. Bet kā ir ar mūsu smadzenēm?

Smadzenes sadala pārtikas uzņemšanu dažādās fāzēs. Ēšanas process tiek organizēts šūnu līmenī kā stafetes: ēšanas laikā tas tiek izvadīts starp dažādām neironu komandām, līdz cilvēks patērē nepieciešamo enerģijas daudzumu. Šādi secinājuši nonākuši no Frīdriha-Aleksandra universitātes Erlangenā-Nirnbergā.