Lai saglabātu labu smadzeņu darbību novecojot, mums ir vairāk jākustas. Par to, kas ir labākais un sliktākais, ko varam nodarīt savām smadzenēm, raksta “New York Post”.
Jauna smadzeņu un datora saskares iekārta (BCI), ko izstrādājis uzņēmums "UC Davis Health”, spēj pārvērst cilvēka smadzeņu signālus runā ar precizitāti līdz 97%, raksta "sciencedaily.com".
Ugunsgrēka dūmi var būt sliktāki smadzeņu veselībai nekā citi gaisa piesārņojuma veidi, liecina jauns pētījums, kas to saista ar paaugstinātu demences risku, raksta "ctvnews.ca".
Šis kulinārijas augs uzlabo kognitīvās funkcijas un atmiņu, kā arī veicina smadzeņu veselību. Neirologi iesaka to regulāri iekļaut savā uzturā. Novecojot mēs vēlamies saglabāt savas smadzenes jauneklīgas. Daži pārtikas produkti un uztura bagātinātāji faktiski uzlabo mūsu ķermeņa veiktspēju.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, nakts pūcēm varētu būt asāks prāts nekā rīta cilvēkiem. Tiem, kuri ir visaktīvākie un modrākie vakarā, kognitīvajos testos ir labāki rezultāti.
Ja smadzenes nesaņem iespēju atpūsties un atgūties, tad cieš garastāvoklis, veiktspēja un veselība. Dodot savam prātam laiku klaiņošanai un sapņošanai, tas uzlādējas ar jaunu enerģiju.
Zinātniskās fantastikas filmās esam redzējuši scenāriju, kad cilvēks tiek pilnībā sasaldēts, lai nākotnē viņu varētu atdzīvināt. Bet vai tas ir iespējams?
Lielai daļai cilvēku reizēm ir gadījusies sajūta, kad viss šķiet nereāls vai liekas, ka redzi savu dzīvi no malas. Šo sajūtu fenomenu zinātniski sauc par disociāciju.
Ēdiens ne tikai palīdz mazināt izsalkumu, sniegt enerģiju, bet arī var veicināt labu veselību. Piemēram, labai smadzeņu darbībai iesaka ēst lasi, riekstus, ogas, bet vai zināt, kuri produkti var kaitēt atmiņai, kā arī citādāk negatīvi ietekmēt smadzeņu darbību?
Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā pēc veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem pēc 65 gadu vecuma. Pensionējies cilvēks Latvijā veselīgi nodzīvo vidēji vien četrus piecus gadus, savukārt vidēji Eiropas Savienībā seniori nodzīvo veselīgi vismaz desmit gadu.
Ķermenis gadu gaitā mainās. Mainās gan izskats, gan dažādu ķermeņa funkciju darbības. Zinātnieki ir pierādījuši, ka ar katru desmitgadi, pēc 40 gadu vecuma, smadzeņu darbība var kļūt lēnāka. Tomēr ir būtiski, lai šis process nepaātrinātos atsevišķu ikdienas paradumu dēļ. Izlasiet un uzziniet, kādi ikdienas paradumi var veicināt priekšlaicīgu prāta "asuma" zudumu.
Zinātnieki no dažādām valstīm ir veikuši pētījumus un brīdinājuši par noteiktu pārtikas produktu bīstamību smadzenēm. Tie būtu jāizslēdz no uztura, lai samazinātu Alcheimera slimības attīstības risku, raksta britu arābu valodas laikraksts Rai Al Youm.
Regulāra apelsīnu sulas lietošana uzturā par 50% paaugstina aizsardzību pret slimībām, kas var negatīvi ietekmēt smadzeņu darbību. Pie tāda secinājuma nonākuši pētnieki no Hāvardas universitātes.
Šermuļus izraisoši medicīniskie pētījumi atklājuši, ka, kad cilvēks nomirst, viņš to zina, jo smadzenes turpina funkcionēt un cilvēks zina, kas notiek apkārt īsi pēc sirds apstāšanās, vēsta "Mirror".