Smadzenes

Amerikas Psihologu asociācija ir publicējusi pētījumu, kas noslēdz debates par īsu video bezgalīgas skatīšanās kaitējumu. Pēc ekspertu domām, ieradums stundām ilgi ritināt TikTok un citās īso video platformās patiešām var izraisīt sava veida "smadzeņu puvi" – terminu, ko, atgādinājumam, Oksfordas Universitāte nosauca par gada vārdu, ziņo Euronews.

Zinātniska sensācija: zinātnieki ir reģistrējuši smadzeņu darbību pēc nāves.

Vai ideja, ka smadzenes, intensīvi domājot, sadedzina "milzīgi daudz kaloriju“, ir patiesa? Daži pat apgalvo, ka eksāmeni, programmēšana vai sarežģīti radošie uzdevumi varot aizstāt treniņu sporta zālē. Diemžēl realitāte ir daudz piezemētāka, bet… vienlaikus arī interesantāka, raksta “Very Well Health”.

Zinātnieki atklājuši, ka cilvēka smadzenes turpina attīstīties līdz 32 gadu vecumam, kas ir ievērojami ilgāk nekā iepriekš uzskatīts.

Kembridžas Universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka smadzenes dzīves laikā iziet cauri vairākām atšķirīgām fāzēm, un galvenie pagrieziena punkti notiek 9, 32, 66 un 83 gadu vecumā, raksta “BBC”.

Pasaulē, kas pilna ar ekrāniem un īsiem sociālo mediju klipiem, labā vecā grāmata dažreiz tiek aizmirsta. Koncentrēšanās uz stāstu, kas ilgst vairāk nekā 60 sekundes, īpaši tādu, kur mums pašiem jāsaliek kopā krāsainie attēli, kļūst arvien grūtāka.

Jaunā pētījumā atklāts, ka valodas apguve palēnina novecošanos un ilgāk saglabā smadzenes veselīgākas, vēsta laikraksts “The Telegraph”.

Kas notiek smadzenēs, kad komanda, par kuru jūs fanojat, gūst vārtus vai - tieši pretēji - cieš sakāvi? Zinātnieki ir rūpīgi pētījuši futbola fanu smadzeņu aktivitāti un atklājuši, ka emocijas stadionā nepavisam nav nejaušas, raksta “postimees.ee”.

Pēdējās nedēļās gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan premjerministre Evika Siliņa (JV) runā par pieaugošu agresiju sabiedrībā. Sociālie mediji kūp, sabiedriskās diskusijas pārvēršas par cīņas ringiem, bet uz ielām - pamatā klusums. Kur tad īsti vārās šī dusmu putra – cilvēku galvās vai sabiedrībā?

Saskaņā ar jauniem pētījumiem, sēnīšu tīkli kādu dienu varētu aizstāt sīkās metāla detaļas, kas apstrādā un uzglabā datus datoros, vēsta “Science Daily”.

Saskaņā ar Monašas universitātes pētījumu Austrālijā, kurā piedalījās vairāk nekā 10 800 vecāka gadagājuma cilvēku, mūzikas klausīšanās, kad esat vecāks par 70 gadiem, ir saistīta ar demences riska samazināšanos par 39%, vēsta medicalexpress.com.

Londonas Universitātes koledžas pētnieku veiktā pērtiķu galvaskausu analīze liecina, ka cilvēkiem attīstījās lielas smadzenes un plakanas sejas pārsteidzoši straujā tempā, salīdzinot ar citām pērtiķu sugām, kas, iespējams, atspoguļo šo evolūcijas īpašību priekšrocības, vēsta phys.org.

Smadzeņu treniņu spēles ir ļoti populāras, taču jautājums par to, vai tās novērš kognitīvo spēju pasliktināšanos, ir bijis diskutabls. Pēdējo gadu pētījumos par šo tēmu ir notikušas dažādas diskusijas, taču galīgu secinājumu nav bijis.

Starptautisks ilgtermiņa pētījums liecina, ka vīriešiem novecojot dažādu smadzeņu reģionu apjoms samazinās vairāk nekā sievietēm, tomēr lēnāka smadzeņu novecošanās nepasargā sievietes no Alcheimera slimības, kas ir izplatīta demences forma, attīstības, raksta “Nature News”.

Lai gan šīs idejas saknes varētu būt meklējamas zinātniskajā fantastikā, neliels skaits pētnieku jau gūst reālus panākumus, cenšoties radīt datorus no dzīvām šūnām, vēsta BBC.

Kafijas tase no rīta daudziem ir ikdienas rituāls – tā palīdz pamosties, sakārtot domas un uzsākt dienu ar enerģiju. Bet vai kafija ietekmē ne tikai modrību, bet arī smadzeņu veselību ilgtermiņā? Jaunākie pētījumi liecina, ka atbilde varētu būt “jā”, raksta “ScienceDaily.com”.

"Fonds Mammām un tētiem" aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ar nākamo mācību gadu noteikt viedierīču lietošanas ierobežojumus valsts skolās ne tikai 1.-6. klasē, bet arī 7.-12. klasē, aģentūru LETA informēja "Vecāku organizācijas Mammām un tētiem" vadītājas vietniece Ella Karele.

Mēs visi zinām sajūtu, kad ļoti gribas kaut ko saldu pēc saspringtas dienas vai nogurdinoša darba. Taču, ja saldumi kļūst par ikdienas ieradumu, organisms ātri pierod pie lielākas cukura devas, un tad “normāli” šķiet tikai ļoti saldi ēdieni. Labā ziņa – zinātnieki saka, ka smadzenes tiešām var trenēt, lai tās gribētu mazāk saldu garšu, un tas nemaz nav tik sarežģīti, kā izklausās, raksta “Nutrients Journal”.

Trīsdesmit izmisuma pilni gadi, desmitiem neveiksmīgu ārstēšanas metožu un trīs pašnāvības mēģinājumi – šis ir stāsts par vīrieti, kurš daudzus gadus cieta no smagas depresijas. Bet tagad zinātnieki nākuši klajā ar jaunu metodi, kurā smadzenes neuztveram kā mehānismu, bet gan kā unikālu karti, kur individuālās īpašības var kļūt par atveseļošanās atslēgu, raksta “postimees.ee”.

Ikviens no mums ir piedzīvojis brīžus, kad nevari atcerēties, kur noliki atslēgas, kā sauca jauno kolēģi vai ko vēlējies nopirkt veikalā. Labā ziņa – atmiņa nav nemainīga, un to iespējams trenēt gluži kā muskuļus. Nav vajadzīgi sarežģīti vingrinājumi vai dārgi kursi – pietiek ar mazām viltībām, kuras ikviens var ieviest ikdienā, raksta “Harvard Health Publishing”.