Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti aizrādīja Birokrātijas atmešanas grupas (BAG) vadītājam Jānim Endziņam, ka viņiem vajadzīgi spilgti, 15. Saeimas vēlēšanu kampaņā piesaucami birokrātijas apkarošanas piemēri, nevis atskaites, kurās ierakstīto skaitļu saistību ar reālo dzīvi arī Endziņš deputātiem paskaidrot nespēja.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 16. jūnija sēdē vairāki deputāti prasīja no J. Endziņa materiālus, kas izmantojami šo deputātu un viņu pārstāvēto partiju cīņā par pārvēlēšanu 15. Saeimā. Komisijas priekšsēdētājs, saistību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) izveidojušais neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs rezumēja, ka šādas prasības nav ironija, bet priekšvēlēšanu realitāte. J. Endziņš apņēmās izpildīt deputātu prasības un līdz septembrim pārveidot savas atskaites situācijai pieskaņotā formātā, ko daudzi deputāti izteica ar vienu vienīgu vārdu: “Piemērus! Piemērus! Piemērus!”
Deputātus saērcināja BAG reklāmas bukleta veidā noformētā atskaite un jo īpaši lapa ar skaitļiem, ka pēdējā pusotra mēneša laikā kopš 1. maija valsts pārvaldes radītais slogs esot samazinājies par 1,3 miljoniem un vēl drusciņ eiro:
Otrajā plānā aizvirzījās kopējais rezultāts, ka kopš BAG darbības oficiālā sākuma pērnā gada 1. decembrī BAG esot aplaimojusi sabiedrību jau ar 133 miljoniem eiro:
Garākais laika periods grūtāk pārskatāms jeb atsaucams atmiņā, toties no pēdējā mēneša pusotra notikumiem deputāti ļoti gribēja izveidot priekšvēlēšanu kampaņā derīgus stāstus. Tiem taču jābūt viegli uztveramiem auditorijai, kas jāuzrunā tiem, kuri nolēmuši startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Kad kļuva pavisam skaidrs, ka pat ar J. Endziņa palīdzību neko derīgu publiskai lietošanai no BAG iegūt neizdosies, cerības likumsakarīgi pārgāja dusmās: “Skaisti attēli un cipari, no kuriem neko nevar saprast. Es nesaku, ka tur nekā nav apakšā, bet cilvēciski nolasāms tas nav. Gribu paskaidrot vēlētājiem, kur rodas tas miljons. Piemērus vajag!” kopējo noskaņojumu izteica “Jaunās vienotības” deputāte Inga Bērziņa.
Šīs pašas prasības pielaidīgākā veidā izvirzīja ZZS pārstāve Daiga Mieriņa: “Birokrātiskie aprēķini ir ļoti labi, bet tālāk jāstāsta cilvēkiem, ko viņi tādā veidā ieguvuši. Tāpēc būtu labi, ja jau prezentācijā parādītos veiksmes stāsti, kas mums palīdzētu nodot šo informāciju cilvēkiem. Diez vai viņus interesē virtuāli skaitļi, kas, protams, arī ir labi, bet cilvēki grib saprast, kas viņu dzīvē mainījies.”
Neatkarīgais deputāts Andrejs Ceļapīters sprieda, ka birokrātiskā sloga mazināšanai vajadzētu parādīties valsts budžeta izdevumu samazinājumā. Viņa domu gaita tāda, ka jālikvidē tie valsts pārvaldes posmi, kuri organizēja un kontrolēja to prasību izpildi, kādas valsts tagad skaitās atcēlusi. Pie tā paša nonāca “Latvija pirmajā vietā” deputāte Ilze Stobova: “Ja esam samazinājuši birokrātiju, tad jāsamazinās izmaksām vienā vietā, dodot naudu citām nozarēm, kas iepriekš izjuta līdzekļu trūkumu.”
J. Endziņam atlika visam piekrist un apsolīties, ka septembra pirmajā pusē viņš atnesīs uz Saeimu prasītos materiālus priekšvēlēšanu kampaņu beigu akordam.
Paralēli jau paveiktajai birokrātijas mazināšanai BAG būvējot mašīnu, pēc kuras iedarbināšanas birokrātijas mazināšana atšķirsies no tagadējās birokrātijas mazināšanas apmēram tāpat, kā rakšana ar ekskavatoru atšķiras no rakšanas ar lāpstu. Protams, runa ir par mākslīgo intelektu (MI), kas arī tika pieteikts ar reklāmas plakātu:
Attēla interpretācija tāda, ka tiekot gatavotas MI rangā paceltas datorprogrammas, kas salīdzinās visus Latvijas normatīvos aktus ar to pirmavotu - ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kurus Latvija apņēmusies noformēt atbilstoši latviešu valodas un politiskās kultūras normām. Stāsta, ka šejienes politiskās kultūras norma esot ES prasību pārspīlēšana. Lai šādus stāstus apstiprinātu, noliegtu un galu galā pārvērstu par rīcību vietējo likumdošanas normu mainīšanai, tikšot iedarbināts MI.
Tomēr labie nodomi palielināt darba jaudu un pacelt darba rezultātu autoritāti ar MI autoritāti (ar apliecinājumu, ka likumu normu grozīšanu nevar diktēt cilvēku mantkārīgie vai kādi citi ļaunprātīgi nodomi pret citiem cilvēkiem vai iestādēm) saskaras ar vairākām problēmām. To arī J. Endziņš atzina, ka MI ir jātrenē. Citiem vārdiem sakot, MI var atbildēt uz precīzi uzdotiem jautājumiem, vai konkrēti uzrādīta Latvijas likumu norma X saskan ar konkrēti uzrādītu ES normu Y. Tādā gadījumā rodas divkāršas šaubas. Pirmā, vai jautājums netiek formulēts tā, lai iegūtu tieši tādu atbildi, kādu jautātājs grib iegūt. Otro, vai precīzā jautājuma sagatavošana neprasa vairāk laika un valsts naudas nekā Latvijas likumu grozīšana bez MI starpniecības.
Otro jautājumu precīzi izklāstīja I. Stobova: “Mums ir ieviestas daudzas un dažādas sistēmas. To skaitu un kopējās izmaksas šajā valstī nezina neviens. Mēs visu laiku gribam mazināt birokrātiju, bet vai valsts pārvaldē nodarbināto skaits nav tik liels tāpēc, ka viņu apkalpojamās sistēmas ir ārkārtīgi sarežģītas? Realitātē sistēma izmaksā dārgāk nekā cilvēkstundas. Mēs nevirzām šo naudu cilvēkiem, viņu ģimenēm, bērniem. Mēs novirzām naudu korporācijām, kuras kļūst turīgākas, bet cilvēki kļūst nabadzīgāki. Dzīve kļūst sarežģītāka, kad mēs šīm sistēmām kabinām klāt visādus pielikumus, kuri novirza cilvēkus projām no valsts pārvaldes.”
Jāpievienojas arī D. Mieriņas aizrādījumam, ka latviešu valoda nav tik nabadzīga, lai izmaiņas Latvijas valsts pārvaldē nebūtu jāietērpj no angļu valodas ņemtos vārdos (kā tas redzams iepriekš dotajā attēlā) laikam taču cerībās palielināt to iespaidu.
