Igauņu zinātnieki izpētījuši, par ko domā cilvēks īsi pirms nāves

Nāve ir neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa, taču to joprojām apvij daudzi noslēpumi. Kas notiek mūsu apziņā pirms pēdējās elpas vilciena? Par ko mēs domājam dzīves pēdējās sekundēs? Šie jautājumi jau sen interesē zinātniekus, garīdzniekus un vienkārši zinātkārus cilvēkus, un Igaunijā veikts pētījums sniedz intriģējošas norādes un paver durvis uz nāves brīža noslēpumaino pasauli, raksta “tv3.lt”.

Tartu universitātes neirologs Rauls Visente un viņa kolēģi izmantoja EEG (elektroencefalogrāfijas) ierīci, lai uzraudzītu 87 gadus veca epilepsijas pacienta smadzeņu aktivitāti. Tomēr pētījuma laikā pacientam sākās sirdslēkme un viņš nomira.

Tas sniedza unikālu iespēju reģistrēt cilvēka smadzeņu aktivitāti tieši pirms un pēc nāves.

Pētnieki analizēja 900 sekunžu smadzeņu aktivitātes ierakstus, īpaši koncentrējoties uz 30 sekunžu periodu tieši pirms un pēc sirdsdarbības apstāšanās - un rezultāti ir pārsteidzoši.

Pētījumi liecina, ka brīdi pirms nāves cilvēka smadzenes aktivizē gamma viļņus - elektriskos impulsus, kas ir izplatīti un saistīti ar sapņiem, atmiņām, meditāciju un apzināšanos. Papildus gamma viļņiem var ierakstīt arī citus viļņus (alfa, beta, delta, teta). Piemēram, alfa viļņi palīdz izfiltrēt nevajadzīgu informāciju un koncentrēties.

Pamatojoties uz šiem atklājumiem, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka smadzenes varētu "pārskatīt" cilvēka dzīvi nāves brīdī - gluži kā par to lasām grāmatās vai redzam filmās, norādīja pētījuma līdzautors Dr. Adzmala Zemmars.

Interesanti, ka zinātnieki jau iepriekš ir novērojuši līdzīgu gamma viļņu aktivāciju mirstošu žurku smadzenēs, kas liecina, ka kāda bioloģiska reakcija uz nāvi varētu būt raksturīga ne tikai cilvēkiem, bet daudzām dzīvnieku sugām.

“Atziņa, ko varam gūt no šī pētījuma, ir tāda, ka, lai gan mūsu tuvinieki aizver acis un ir gatavi mūs zaudēt, viņu smadzenes spēj vēl pēdējo reizi skatīt spilgtākos mirkļus, ko viņi ir piedzīvojuši savā dzīvē," secina Dr. Zemmars.