Aktīva jaunās paaudzes smadzeņu skalošana, knaši piepalīdzot dažādām NVO un kreisi liberālajiem medijiem, ir nesusi augļus: tagad par Stambulas konvenciju iestājas pat valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādes. Politiskajā cīņā par liberālo jau ierauti arī bērni. Un tas viss notiek izglītības iestādē – Valmieras Valsts ģimnāzijā.
Tīmeklī tika publicēts Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) aicinājums: “Sveiks, ģimnāzist! Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk tiek apspriests Saeimas lēmums izstāties no Stambulas konvencijas. Šī konvencija ir starptautisks dokuments, kura mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Šis jautājums nav vienaldzīgs - tas skar mūs visus. Šo pirmdien, 3.11., uzvelc melnu apģērbu un saņem lentīti. Pievieno to savam apģērbam vai skolas somai. Parādīsim, ka mums rūp cilvēku drošība un labsajūta, un ka esam daļa no Eiropas
Savienības un tās vērtībām! Akciju rīko EP jauno vēstnieku skolas vēstnieces Estere un Patrīcija.”
Zem paziņojuma publicēta arī piebilde: “Publikācija ir jauniešu pilsoniskās līdzdalības iniciatīva un neatspoguļo VVĢ oficiālo viedokli!”
Jebkurai spriest spējīgai personai tāpat ir skaidrs, ka bez skolas vadības akcepta šādas politiskās aktivitātes nav iespējams realizēt. Taču (atceramies jaunību!) skolēni būtu gatavi protestēt pret jebko, kaut vai pret lapu krišanu rudenī, lai kaut kā ieriebtu skolotājiem, demonstrējot uzdrošināšanos, neņemot vērā savu - jādomā - īslaicīgo nekompetenci.
Taču šeit vairs nav runa par lapu krišanu. Stambulas konvencija ir ideoloģiski bīstama Latvijai un latviskajām vērtībām. Par to ir rakstīts neskaitāmas reizes, nav vērts atkārtoties. Turklāt tas, ka “vēstnieces” Estere un Patrīcija uzsver tikai cīņu pret vardarbību, nozīmē, ka meitenes nav iedziļinājušās konvencijas būtībā. Taču skalot savu skolasbiedru smadzenes - svēta lieta!
No kāda skolēna vecmammas vēstules: “FB ieraudzīju šo tekstu VVĢ mājaslapā... It kā nav oficiāls ģimnāzijas viedoklis, taču teksts ir klaji uzstājīgs par to, kā ģērbties un vēl lentīti pielikt. Interesanti, kas notiks ar tiem, kas tā nedarīs? Pilnīgi noteikti viņi tiks mobingoti, un viņi pat nezinās, par ko. Un, to nevēloties, “mīļā miera labad” pieliks to lenti. Un tad tiks fotografēts un likts soctīklos, ka visi atbalsta Stambulas konvenciju... Tur mācās arī mans mazbērns, jau aizrakstīju, ka tas obligāti nav jādara, bet nezinu vairs, kādu padomu dot. Esmu par šo visu ažiotāžu tā šokēta, cik ātri viss iet uz priekšu, un bērni, jaunieši, kuri nezina, par ko īsti ir runa, ar “nevainīgu” aicinājumu tiek ievilkti it kā atbalstītāju pulciņā. Ko darīt? Es ceru, ka jums visiem pietiks spēka un drosmes šo vājprātīgo Latvijas tautas iznīcības murgu apturēt.”
Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš sarunā ar “Neatkarīgo” izstāstīja, kas tad īsti vakar notika skolā. “Skolēni nāca uz skolu drēbēs - tumšākās vai gaišākās, taču melnās lentītes es neredzēju. Citudien dalīsim lentītes Latvijas karoga krāsās,” teic Skrastiņš.
Jautājums tomēr paliek: kā tas sanāk, ka valsts ģimnāzijā notiek politiska akcija, var pat teikt, ka piespiedu kārtā? “Es tikko izlasīju izglītības standartu 9. klasei. Tur teikts, ka bērniem jāmāca valsts pārvadīšana, politika, pilsoniskā aktivitāte caur kopienas aktuālajām problēmām,” skaidro Skrastiņš, “un šis Saeimas lēmums taču skar mūsu cilvēkus.” Kādā veidā tas skar - nav zināms. Bet citu valstu pieredze rāda: pēc šīs tā dēvētās konvencijas ratifikācijas ir kļuvis tikai sliktāk.
“Vecākiem tika lūgts mājās ar saviem bērniem pārrunāt šo konvenciju, lai saprastu, kāpēc mēs pirms diviem gadiem iestājāmies un tagad izstājamies. Jāsaprot, kas tur ir rakstīts, par ko “cepas” politiķi, kādi ir riski, ja mēs no tās izstājamies. Un tam nav nekāda sakara ar to, lai savstarpēji rīdītu cilvēkus. Turklāt es uz skolu neaicinu nevienu partiju, lai kaut kā to izceltu. Mēs bērnus nespiežam nostāties vienā vai otrā pusē,” teic Skrastiņš.
Viņš piebilst, ka ir cerības, ka esam pārslimojuši vājprātu, kurā dominēja jautājums par to, kā pārvērst zēnu meitenē un otrādi. “Domāju, ka vaina ir mūsos pašos, nevis konvencijā. Lai pieaugušie padomā, ko viņi saka bērniem. Lai izstudē konvenciju, pirms bļaut - jā vai nē,” saka Skrastiņš. Jāpiebilst tikai, ka šo konvenciju studē cilvēki, kuriem ir mērķis to tiešām izstudēt, nevis pievienoties izkrāsotam pūlim, kas nezina, pret ko protestēt: pret lūpu krāsas nenoturību vai pret to, ka āboliem pārāk bieza miza.
Uz Izglītības un zinātnes ministriju nosūtīju jautājumus. Tie bija šādi.
1. Vai IZM ir informēta par to, ka Valmieras Valsts ģimnāzijā skolēniem 3.11. ir uzdots nākt uz skolu melnās drēbēs un piespraust pie apģērba vai somas melnu lenti - lai solidarizētos pret izstāšanos no Stambulas konvencijas?
2. Vai to nevar nosaukt par bērnu smadzeņu skalošanu un vardarbību?
3. Vai nebūtu prātīgāk rīkot diskusijas ar gudriem cilvēkiem, kuri izskaidro konvencijas jēgu, bezjēgu, baltās un melnās puses?
4. Kas notiks ar tiem skolēniem, kuri atteiksies tērpties melnā?
5. Kā skaidrosiet vecākiem šo vardarbību pret bērniem?
Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā atbildi saņēmām no IZM komunikācijas nodaļas vadītāja Edija Šauera.
“Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka publiski izskanējušais aicinājums ir Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēnu pilsoniskās līdzdalības iniciatīva, kas neatspoguļo skolas vadības viedokli.
IZM uzsver, ka pilsoniskā līdzdalība un dažādu viedokļu pārstāvju konstruktīvas diskusijas ir būtiska demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa un nozīmīgs veids, kā jaunieši iesaistās politiskajos procesos. Ņemot vērā, ka tā ir skolēnu iniciatīva, tā ir uzskatāma par brīvprātīgu, un izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt skolēnu iespējas paust atšķirīgus viedokļus, kā arī nepiedalīties iniciatīvā, ja viņi to nevēlas. Skolēnu pilsoniskās līdzdalības veicināšanu paredz gan valsts izglītības standarti, gan valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijas. Valmieras Valsts ģimnāzija ir pašvaldības dibināta izglītības iestāde. Jautājumos par skolas vadības pozīciju aicinām sazināties ar ģimnāzijas administrāciju.”
Lieliska atbilde. Ir tomēr jāmāk atbildēt sausā birokrātijas valodā, lai uzsvērtu to, ka skolēni, raugi, ir jāmāca iesaistīties politiskajos procesos. Bērnu un pusaudžu psihologs Nils Sakss Konstantinovs tīmeklī ierakstīja, ka “adekvāti būtu rīkot debates, mācīt skolēniem kritiski domāt un pašiem veidot viedokļus, bet neadekvāti ir izmantot skolas varu pār bērniem savām politiskajām interesēm”.
Komentārā “Neatkarīgajai” Konstantinovs teica: “Tā ir bezatbildība no pieaugušo puses. Viņiem tomēr vajadzētu izvērtēt, kurā brīdī ir atbilstoši kaut ko tādu darīt un kurā - ne. Un šis brīdis ar saasinātu politisko situāciju nav īstais. Tas bija tāds mērķis: parādīt savu skolu kā progresīvu? Bet jāatceras, ka skolēni ir pakļauti skolai, skolu sistēmai. Un kāda būtu sabiedrības reakcija, ja skolas vadība aicinātu bērnus: uzvelciet baltas drēbes, piespraudiet zvaigznīti un protestējiet pret tumsas spēkiem. Pēc kā tas izskatītos?”
Tagad tos, kuri iestājas pret Stambulas konvencijas denonsēšanu, dēvē par kremliniem, putinistiem utt. Protams, informācijas trūkums, nevēlēšanās iedziļināties pretargumentos un vienkārši bara instinkts rada šādus “apzīmējumus”. Bet tieši kremļa valdīkļi kopā ar saviem satrapiem ir bijuši tie, kuri sadarbojās ar konvencijas īstajiem eiropeiskajiem dzemdinātājiem. Tas kaut kā tiek piemirsts. Vai arī tas palicis nezināms. Vai nevajadzīgs. Jo tracināt un šķelt sabiedrību ar bezjēdzīgu papīreli ir daudz vieglāk tad, ja ir iespēja norādīt uz vienu konkrētu cilvēku daļu - šoreiz uz tiem, kuriem nav nekāda sakara ar “kremliniem” vai “putinistiem”. Toties sakars ir tiem, kuri ar slienām lūpu kaktiņos bļauj, ka Stambulas konvencija mums ir vajadzīga kā gaiss, ko elpojam.
Nu esam pamodušies padomju Latvijā nr. 2, kur ir valsts mediji, kas atskaņo “vienu pareizo viedokli”, kur “nevalstisko” organizāciju labi apmaksātie darbinieki organizē “vajadzīgos” piketus, kur inteliģence raksta vēstules partijas ģenerālsekretāram, kur studenti un skolēni, “paužot savu gribu un pārliecību”, ģērbjas - kā nu vajag katrā gadījumā - varavīksnes, tumsas un gaismas formās un vēl kaut kā. Bet viss notiek pareizi - kamēr “kremlini” un “putinisti” netraucē.
