Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā pēc veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem pēc 65 gadu vecuma. Pensionējies cilvēks Latvijā veselīgi nodzīvo vidēji vien četrus piecus gadus, savukārt vidēji Eiropas Savienībā seniori nodzīvo veselīgi vismaz desmit gadu.
Šādus ainu atklāj “Eurostat” dati. Latvijas populācijai novecojot, pieaugs veco cilvēku īpatsvars un līdz ar to arī neirodeģeneratīvo - Alcheimera, demences un citu slimību - pacientu skaits, norādīts biotehnoloģiju uzņēmuma “Biogen” sadarbībā ar Latvijas smadzeņu veselības ekspertiem sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.
Smadzeņu veselība kļūst arvien nozīmīgāka, jo ir novērojama ar smadzenēm saistīto traucējumu liela ietekme uz cilvēkiem jebkurā vecumā, ietekmējot arī sabiedrību un valsts ekonomiskos procesus. Līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanos strauji pieaug neiroloģisko traucējumu slogs un problēmas, kas saistās ar smadzeņu veselības saglabāšanu. Cilvēki ar neiroloģiskiem traucējumiem saskaras ar fizisku invaliditāti, garīgiem traucējumiem un sociālo disfunkciju.
Vajadzību steidzami rīkoties smadzeņu veselības jomā ir ietekmējis arī Covid-19. Neskaidrība un stress, ko ir izraisījusi Covid-19 pandēmija, ir izgaismojuši psihiskās veselības traucējumus, pieaugot to cilvēku skaitam, it īpaši darba spējīgu cilvēku vidū, kas saskaras ar trauksmi un depresīva rakstura traucējumiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, aptuveni 35 procenti no slimību sloga Eiropā izraisa tieši smadzeņu slimības.
Kā piemēru te var minēt smadzeņu asinsrites traucējumus jeb insultu, kas rada augstu nāves risku. Visā pasaulē smadzeņu asinsrites traucējumi ir otrais galvenais nāves cēlonis un trešais galvenais invaliditātes cēlonis. Latvijā ar insultu saslimst 6976 cilvēki gadā, tas ir, 181,5 insulti uz 100 000 iedzīvotāju. Veselības aprūpes insulta izmaksas 21,2 miljoni eiro. Pēc Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas novērtējuma izriet, ka
10 000 jaunu insulta gadījumu kopīgās izmaksas ir aptuveni 70 miljoni eiro gadā, no kuriem tikai 37 procentus sedz no veselības aprūpes budžeta,
30 procentus sedz pats pacients, 32 procentus sedz sociālā sistēma, bet pārējais ir pašvaldību un darba devēju ziņā.
Pētījumā norādīts, ka smadzeņu veselības koncepts Latvijā pagaidām ir jauns, tāpēc nepieciešams vērst uzmanību uz tā izpratni gan politikas veidotāju, gan iedzīvotāju līmenī. No pētījuma izriet, ka uz smadzeņu veselību jālūkojas no visiem cilvēka dzīves aspektiem, ne tikai šauri - medicīnas jomā. Tā kā, kļūstot vecākam, palielinās arī risks saslimt ar kādu no slimībām, kas saistītas ar smadzeņu darbību, viens no faktoriem, kas ir jāņem vērā, ir iedzīvotāju novecošanās.
Pēc trim desmitgadēm Lietuvas iedzīvotāji būs starp četriem vecākajiem Eiropā, Igaunija būs 12. vietā un Latvija - 13. vietā. Līdz 2050. gadam visu Baltijas valstu iedzīvotāju vidējais vecums palielināsies. Lietuvas iedzīvotājiem tas būs gandrīz par septiņiem gadiem augstāks nekā pašlaik un sasniegs 51 gadu. Šis pieauguma temps ir gandrīz divas reizes straujāks par vidējo Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā pašlaik tas ir 44 gadi, taču 2050. gadā būs jau 47-48 gadi. Ja salīdzina vidējo iedzīvotāju vecumu ar datiem par 1990. gadu, novecošanās ir redzama kā uz delnas, proti, 1990. gadā vidējais vecums bija nepilni 35 gadi. Tomēr viena lieta ir vidējais vecums, vidējais dzīves ilgums, bet cita - vai cilvēki arī lielākā vecumā dzīvo bez nozīmīgām veselības problēmām, ko diemžēl par Latviju nevar teikt. Pēc “Eurostat” datiem, 2019. gadā Latvijā cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma veselīgi nodzīvoto gadu skaits bija tikai 4,7 gadi, salīdzinot ar 10,3 gadiem Eiropas Savienībā, 6,9 gadiem Igaunijā un 6,2 gadiem Lietuvā. Vidējais mūža ilgums gan Latvijā katru gadu palielinās. Iedzīvotāju straujo novecošanos un vispār iedzīvotāju skaita samazināšanos pētnieki min kā problēmas, kas apdraud Latvijas veselības aprūpes sistēmas stabilitāti.
Latvijā pašlaik kā galvenās prioritātes veselības aprūpes sistēmā ir noteiktas onkoloģijas un sirds un asinsvadu slimības, atstājot citas diagnozes otrajā plānā, ir pārliecināti eksperti.
Latvija ir ar vieniem no zemākajiem veselības aprūpes izdevumiem uz vienu iedzīvotāju Eiropā, un tas ļauj pētījumā secināt, ka pašlaik Latvijā pastāv gan nevienlīdzība, gan arī nabadzība veselības aprūpes sistēmā.
Veselības aprūpes finansējumā ir ļoti maza valsts ieguldījumu daļa, salīdzinot ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veselības aprūpes sistēmām, kas atbilst tikai 3,2 procentiem no iekšzemes kopprodukta (pētījumā izmantoti 2013. gada dati, pēdējos divos gados izdevumi sasnieguši četrus procentus no IKP, kas vienalga būtiski atpaliek no vidējā Eiropas rādītāja). Finansējumu veselības aprūpei papildina iedzīvotāju tiešie maksājumi - maksas medicīna, kas diemžēl padara veselības aprūpes pieejamību nevienlīdzīgu.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka datu trūkums apgrūtina objektīvu situācijas analīzi, dažādu terapiju un aprūpes efektivitātes izvērtēšanu, precīzu mērķu izvirzīšanu, jo e-veselības funkcionēšana ir nepilnīga un pilnvērtīga reģistra vai citas datu bāzes nav.
Veselības ministrijas izstrādātās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam kā galveno mērķi nosaka uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, tomēr, pēc pētnieku domām, tās neiezīmē koordinētu pieeju smadzeņu slimību profilaksei, agrīnai diagnostikai, ārstēšanai un atbalstam.
Lai uzlabotu situāciju Latvijā saistībā ar smadzeņu veselības jomu, informatīvā ziņojumā autori secina: galvenokārt nepieciešama tēmas izpratne un atbalsts no politikas veidotājiem un atbildīgajām institūcijām, kā arī datu pieejamība. “Jāveido politisks atbalsts smadzeņu veselības tēmai, izvirzot konkrētu rīcības plānu un atvēlot nepieciešamo finansējumu,” teikts ziņojumā. Tā kā smadzeņu veselības koncepts pagaidām vēl ir diezgan jauns, nepieciešams izglītot sabiedrību un veicināt aktīvu sadarbības partneru iesaisti, lai sekmētu veselas sabiedrības attīstību ilgtermiņā, samazinot smadzeņu slimības riskus.
