Smadzeņu veselība ir neatņemama vispārējās labklājības sastāvdaļa. Pētījumi liecina, ka regulāra smadzeņu stimulēšana, veicot dažādas aktivitātes, ir būtiska, lai uzlabotu atmiņu un samazinātu demences risku.
Aktīvā mācīšanās, intelektuālas spēles un pat fiziskās aktivitātes veicina neiroplastiskuma un kognitīvās rezerves attīstību.
Kognitīvā rezerve ir smadzeņu spēja pielāgoties, risināt sarežģītas problēmas un pretoties bojājumiem, ko izraisa traumas, insults vai ar vecumu saistītas izmaiņas. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar lielāku kognitīvo rezervi ir mazāka iespēja saslimt ar demenci un kognitīviem traucējumiem, raksta RBC.
Neiroplastiskums ir smadzeņu spēja veidot un mainīt neironu savienojumus. Neiroplastiskuma saglabāšana palīdz ātrāk atgūties no traumām, mācīties un pielāgoties jauniem apstākļiem.
Pētījums, kas publicēts žurnālā “Journal of Neuroscience”, 2023. gadā liecina, ka aktīva līdzdalība garīgās aktivitātēs samazina kognitīvo traucējumu risku par 30-50%.
Ir svarīgi apvienot dažādas smadzeņu treniņu metodes. Ar aktivitāti vien nepietiek, lai pilnībā aizsargātu pret demenci. Jo daudzveidīgāka ir intelektuālā slodze, jo efektīvāka ir smadzeņu apmācība.
Jaunas valodas apguve aktīvi iesaista vairākas smadzeņu daļas, uzlabojot atmiņu, koncentrēšanos un kognitīvo elastību. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā “Frontiers in Psychology”, divvalodīgajiem ir vidēji mazāka iespēja saslimt ar Alcheimera slimību.
Kā trenēties:
Šahs attīsta loģisko domāšanu, stratēģiju un atmiņu. Žurnālā “Alzheimer's & Dementia Journal” publicētais pētījums apstiprināja, ka šaha spēlētājiem ir par 35% mazāks demences risks.
Kā trenēties:
Klavieru, ģitāras vai vijoles spēle uzlabo koordināciju, atmiņu un mācīšanās spējas. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā Neuroscience & Biobehavioral Reviews, mūziķiem ir attīstītāka prefrontālā garoza.
Kā trenēties:
Kāršu spēles trenē atmiņu un stratēģisko domāšanu. Saskaņā ar pētījumu (Journal of Aging Studies, 2023), bridža spēlēšana regulāri samazina demences risku par 20%.
Kā trenēties:
Aerobikas vingrinājumi uzlabo asinsriti smadzenēs. Pētījums (JAMA Neurology, 2023) atklāja, ka regulāras fiziskās aktivitātes samazina demences risku par 45%.
Kā trenēties:
Mācīties ēst gatavošanu, zīmēšanu vai kodēšanu uztur smadzeņu darbību. Jauni vaļasprieki palielina smadzeņu neiroplastiskumu, liecina pētījums, kas publicēts žurnālā “Psychological Science”.
Kā trenēties:
Matemātikas uzdevumu risināšana attīsta darba atmiņu un koncentrēšanos. Kognitīvās zinātnes žurnālā publicētais pētījums apstiprināja, ka garīgā aritmētika uzlabo kognitīvās funkcijas par 15%.
Kā trenēties:
Taidzi prakse uzlabo kognitīvās funkcijas un samazina stresa līmeni. Regulāras fiziskās aktivitātes samazina izziņas pasliktināšanās risku par 25%, liecina pagājušajā gadā žurnālā “Journal of Alternative and Complementary Medicine” publicēts pētījums.
Kā trenēties:
Viktorīnas saglabā un reproducē informāciju. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts “Brain and Cognition”, aktīviem intelektuālo spēļu dalībniekiem ir labākas izziņas rezerves.
Kā trenēties:
Grāmatu lasīšana attīsta iztēli, koncentrēšanos un analītisko domāšanu. Regulāra lasīšana samazina kognitīvo traucējumu risku par 30%.
Kā trenēties:
Dažādas garīgās aktivitātes ir smadzeņu veselības atslēga. Galvenais ir izvēlēties interesantas aktivitātes un regulāri trenēt prātu.
