Ugunsgrēka dūmi var būt sliktāki smadzeņu veselībai nekā citi gaisa piesārņojuma veidi, liecina jauns pētījums, kas to saista ar paaugstinātu demences risku, raksta "ctvnews.ca".
Rezultāti, par kuriem tika ziņots Alcheimera slimības asociācijas starptautiskajā konferencē Filadelfijā, ir radušies laikā, kad miljoniem cilvēku visā pasaulē pavada savas dienas ar brīdinājumiem par gaisa kvalitāti no meža ugunsgrēkiem.
Jautājums ir par smalkajām daļiņām jeb PM2,5. Tās ir aptuveni 30 reizes mazākas par cilvēka matu diametru, un tās var ieelpot dziļi plaušās, kā rezultātā tās var pārvietoties uz asinsriti.
Līdz šim bija zināms, ka ugunsgrēku radītais piesārņojums var izraisīt vai pasliktināt sirds un plaušu slimības, bet jaunais pētījums pierāda, ka tam var būt arī zināma nozīme demencē.
Laikā no 2009. līdz 2019. gadam pētnieki izsekoja 1,2 miljonu vecāku pieaugušo veselības ierakstus Dienvidkalifornijā. Viņi izmantoja gaisa kvalitātes monitoringu un citus datus, lai novērtētu PM2.5 ietekmi trīs gadu laikā ugunsgrēka dūmu vai citu iemeslu dēļ.
Pētījumā atklājās, ka jaunas demences diagnozes iespējamība pieauga par aptuveni 21% par katru mikrogramu ugunsgrēka daļiņu koncentrācijas pieaugumu.
Pieaugot savvaļas ugunsgrēkiem, tas ir jāizpēta vairāk, sacīja Alcheimera asociācijas galvenā zinātniece Marija Kerijo. Tas īpaši attiecas uz to, ka Alcheimera slimības (visizplatītākā demences forma pasaulē) risks ir lielāks cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuriem var būt grūtāk izvairīties no neveselīga gaisa, viņa sacīja.
Brīdinājumi par veselību mudina palikt iekštelpās, kad gaisa kvalitāte ir slikta, taču "ir daudz cilvēku, kuriem nav iespējas palikt mājās vai viņi strādā ārā", atzīmēja zinātniece.