Lielākā daļa cilvēku domā, ka smadzenes attīstās bērnībā, nobriest jaunībā un pēc tam pakāpeniski noveco. Taču jauns pētījums liecina, ka realitāte ir daudz sarežģītāka - zinātnieki atklājuši, ka smadzeņu attīstība nenotiek vienmērīgi, un dzīves laikā ir vairāki izteikti pagrieziena punkti, kuros smadzeņu savienojumu organizācija būtiski mainās, raksta “Nature”.
Pētnieki no Kembridžas Universitātes analizēja gandrīz 4000 cilvēku smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējumus vecumā no dzimšanas līdz 90 gadiem.
Rezultāti atklāja četrus nozīmīgus pārmaiņu punktus - aptuveni 9, 32, 66 un 83 gadu vecumā. Šie vecumi sadala cilvēka dzīvi piecās atšķirīgās smadzeņu attīstības un novecošanas fāzēs.
Pirmais pagrieziena punkts - ap 9 gadu vecumu
No dzimšanas līdz aptuveni 9 gadu vecumam smadzenes attīstās īpaši strauji - veidojas un nostiprinās nervu savienojumi, kas nepieciešami valodai, kustībām, atmiņai un sociālajām prasmēm.
Apmēram deviņu gadu vecumā sākas jauna attīstības fāze, kurā smadzeņu savienojumi kļūst arvien efektīvāki un precīzāki.
Pārsteidzošais atklājums - "pusaudža smadzenes" līdz pat 32 gadiem
Viens no negaidītākajiem secinājumiem ir tas, ka smadzeņu attīstības posms, ko pētnieki raksturo kā "adolescences jeb pusaudža ēru", vidēji turpinās līdz pat aptuveni 32 gadu vecumam!
Šajā laikā turpina pilnveidoties smadzeņu savienojumu efektivitāte, uzlabojas informācijas apstrāde un dažādu smadzeņu reģionu sadarbība. Zinātnieki norāda, ka tieši ap 32 gadu vecumu novērojamas visizteiktākās pārmaiņas visā dzīves laikā.
Stabilākais periods - no 32 līdz 66 gadiem
Pēc tam sākas ilgākais un stabilākais dzīves posms, kurā smadzeņu struktūra kļūst salīdzinoši nemainīga, un būtiskas pārmaiņas notiek lēnāk.
Pētnieki norāda, ka šajā laikā smadzeņu organizācija sasniedz sava veida līdzsvaru. Tas sakrīt arī ar periodu, kad daudzi cilvēki sasniedz profesionālo briedumu un dzīves pieredzes maksimumu.
Trešais pagrieziena punkts - ap 66 gadiem
Apmēram 66 gadu vecumā sākas tā dēvētā agrīnās novecošanas fāze, kurā smadzeņu savienojumi pakāpeniski sāk zaudēt efektivitāti, un pieaug ar novecošanu saistīto izmaiņu ietekme.
Tas nenozīmē, ka cilvēks pēkšņi kļūst aizmāršīgs vai zaudē intelektuālās spējas, taču smadzeņu arhitektūra sāk reorganizēties citādi nekā iepriekšējās desmitgadēs.
Ceturtais pagrieziena punkts - ap 83 gadiem
Pēdējās būtiskās pārmaiņas pētījumā novērotas ap 83 gadu vecumu. Šajā posmā dažādām smadzeņu daļām kļūst grūtāk efektīvi savstarpēji sazināties, un smadzenes arvien vairāk paļaujas uz atsevišķiem reģioniem, nevis plašiem savienojumu tīkliem.
Kāpēc šis atklājums ir tik svarīgs?
Pētnieki uzskata, ka šie rezultāti var palīdzēt labāk izprast, kāpēc noteiktos dzīves posmos pieaug dažādu neiroloģisku, psihisku un ar novecošanu saistītu saslimšanu risks. Jo labāk zinātnieki sapratīs, kā smadzenes mainās normālas novecošanas laikā, jo vieglāk būs atšķirt dabiskas pārmaiņas no slimību pazīmēm.
Atskaties uz savu dzīvi un padomā - vai ap 30 gadu vecumu sajuti, ka mainījās prioritātes, domāšanas veids vai skatījums uz pasauli? Vai arī pēc 60 gadu vecuma cilvēki tavā ģimenē sāka citādi uztvert ikdienas notikumus?
Zinātnieki atzīst, ka katrs cilvēks ir atšķirīgs, taču jaunais pētījums liecina, ka mūsu smadzenes dzīves laikā patiešām iziet cauri vairākām atšķirīgām "ērām", un dažas no tām iestājas daudz vēlāk, nekā līdz šim tika uzskatīts.
