Vai esat kādreiz pamanījis specifisku, nedaudz sasmakušu aromātu, kas mēdz būt raksturīgs vecāka gadagājuma cilvēkiem? Zinātnē šī parādība ir pazīstama, un tās iemesls ne vienmēr ir nepietiekama higiēna. Taču dermatologi norāda, ka ir kāda dabiska sastāvdaļa, kas var palīdzēt šo aromātu mazināt, raksta “Real Simple”.
Lai saglabātu veselību un dzīvotu ilgāk, nav nepieciešams lietot virkni uztura bagātinātāju vai katru dienu ēst tā dēvētos superproduktus. Ārsti uzsver, ka daudz lielāku nozīmi var sniegt vienkārši ieradumi — kvalitatīvs miegs, sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes.
Tas, cik ātri cilvēks staigā, var liecināt par to, cik veselīgi viņš noveco, un pat sniegt norādes par iespējamo dzīves ilgumu. Plašā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 34 000 cilvēku vecumā no 65 gadiem, zinātnieki konstatēja, ka ierastais pastaigas ātrums ir saistīts ar ilgāku mūžu, raksta “Men's Journal”.
Iešana ir lieliska fiziskā aktivitāte – to var darīt jebkur, un viss, kas jums nepieciešams, ir ērti, atbilstoši apavi. Ikdienas soļošana sniedz daudz priekšrocību, tostarp uzlabo garastāvokli un enerģijas līmeni, kā arī muskuļu, kaulu un sirds veselību.
Elastības un muskuļu masas saglabāšana ir ļoti svarīga gados vecākiem pieaugušajiem, turklāt rezultātu sasniegšanai nav nepieciešami sarežģīti treniņi sporta zālē. Kā raksta “The Telegraph”, jauni pētījumi liecina, ka tikai četras minūtes spēka treniņu dienā var palīdzēt saglabāt spēku vecumdienās un pagriezt ķermeņa pulksteni atpakaļ par vairākiem gadu desmitiem.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, ko publicējis laikraksts “The Independent”, cilvēka dzīves ilgums varētu būt ierobežots līdz aptuveni 200 gadiem, pat ja nākotnē tiks veiksmīgi ieviestas progresīvas pretnovecošanās ārstēšanas metodes.
Jauns eksperiments, kurā iesaistīti pieaugušie un bērni, izmantojot mākslīgo intelektu, liecina, ka cilvēku sejas dzīves laikā mainās, lai tās atbilstu viņu vārdam, raksta “IFL Science”.
Lielākā daļa cilvēku domā, ka smadzenes attīstās bērnībā, nobriest jaunībā un pēc tam pakāpeniski noveco. Taču jauns pētījums liecina, ka realitāte ir daudz sarežģītāka - zinātnieki atklājuši, ka smadzeņu attīstība nenotiek vienmērīgi, un dzīves laikā ir vairāki izteikti pagrieziena punkti, kuros smadzeņu savienojumu organizācija būtiski mainās, raksta “Nature”.
Daudzi jaunību uzskata par dzīves laimīgāko posmu, tomēr zinātnieki ir nonākuši pie pārsteidzoša secinājuma – cilvēku apmierinātība ar dzīvi bieži vien nevis samazinās, bet pieaug, sasniedzot pusmūžu un vēlākos gados. Turklāt vairāki pētījumi liecina, ka daudzi cilvēki jūtas laimīgāki ap 60 gadu vecumu nekā 30 vai 40 gados, raksta “ons.gov.uk”.
Zinātnieki ir noteikuši precīzu vecumu, kurā cilvēks tiek uzskatīts par vecu. Turklāt jaunie dati ir par vairākiem gadiem pavirzījuši laiku, kurā sākas vecums, salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem, raksta “Daily Mail”.
Cukurs ietekmē ķermeni daudz vairāk nekā tikai izskatu. Pārmērīgs cukura daudzums bieži tiek saistīts ar priekšlaicīgu novecošanos, bet kur ir patiesība un kur ir pārspīlējums?
Izrādās, ka putnu vērošana ir vairāk nekā tikai patīkams veids, kā pavadīt laiku, - pētījumi liecina, ka profesionālas putnu vērošanas prasmes maina smadzenes un var palīdzēt palēnināt ar vecumu saistīto kognitīvo spēju pasliktināšanos, raksta “Discover wildlife”.
Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, dzīves kvalitātes jautājums kļūst arvien svarīgāks. Onkologi atklājuši vienkāršu, bet efektīvu formulu veselīgai ilgmūžībai, vēsta "DoctorPiter".
Kembridžas Universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka smadzenes dzīves laikā iziet cauri vairākām atšķirīgām fāzēm, un galvenie pagrieziena punkti notiek 9, 32, 66 un 83 gadu vecumā, raksta “BBC”.
Sertificēts psihologs Laklans Brauns nolēma pajautāt saviem vecāka gadagājuma paziņām - 60 gadus veciem un vecākiem -, kas ir tās lietas, ko viņi visvairāk nožēlo dzīvē. Viņš dalījās ar šīs mini aptaujas rezultātiem žurnālā “Veg Out”.
Nesen veikts ilgtermiņa pētījums piedāvā pārsteidzoši vienkāršu un sirsnīgu risinājumu cīņā ar demenci - izrādās, ka regulāra palīdzēšana citiem cilvēkiem palēnina smadzeņu novecošanos pat par 15–20 procentiem, raksta “postimees.ee”.
Vakcīnas palīdz nenovecot – tas ir mīts vai patiesība, TV24 skaidroja Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Baiba Rozentāle.