Izrādās, ka ne tikai pārāk īss miegs, bet arī pārmērīgi ilga gulēšana var būt saistīta ar straujāku organisma novecošanos. Kolumbijas Universitātes pētnieki analizējuši gandrīz pusmiljona cilvēku datus un noskaidrojuši, cik ilgs naktsmiers saistīts ar vislabvēlīgākajiem bioloģiskās novecošanās rādītājiem. Optimālais intervāls izrādījies nedaudz pārsteidzošs – no 6,4 līdz 7,8 stundām diennaktī, raksta “Unian.net”.
Pētnieki analizēja 23 bioloģiskos novecošanās marķierus, kas ļauj novērtēt dažādu orgānu un audu stāvokli. Kopumā tika pētītas 17 organisma sistēmas un struktūras, tostarp smadzenes, sirds, plaušas un imūnsistēma.
Vislabvēlīgākie rezultāti bija cilvēkiem, kuri gulēja aptuveni no 6,4 līdz 7,8 stundām diennaktī. Savukārt tiem, kuri gulēja mazāk nekā sešas stundas vai vairāk nekā astoņas stundas, biežāk tika novērotas paātrinātas bioloģiskās novecošanās pazīmes.
Pētnieki atklāja U veida sakarību - visnelabvēlīgākie rādītāji bija abos miega ilguma galējos punktos, bet labākie rezultāti novēroti intervāla vidū.
Kāpēc pārāk maz un pārāk daudz miega var kaitēt?
Hronisks miega trūkums var izjaukt hormonālo līdzsvaru, pastiprināt organisma reakciju uz stresu un traucēt atjaunošanās procesiem. Tas var ietekmēt arī cukura līmeņa asinīs un asinsspiediena regulēšanu.
Savukārt pārmērīgi ilga gulēšana ir sarežģītāks jautājums. Ilgs miegs pats par sevi ne vienmēr ir kaitīgs, taču tas var būt saistīts ar hroniskām slimībām, psihiskās veselības traucējumiem vai sliktu miega kvalitāti.
Tāpēc zinātnieki uzsver, ka pētījums nepierāda - tieši miega ilgums izraisa ātrāku vai lēnāku novecošanos, drīzāk tas var būt nozīmīgs vispārējā veselības stāvokļa rādītājs.
Miega ilgums saistīts arī ar dažādu slimību risku
Pētnieki konstatēja, ka cilvēkiem, kuri gulēja mazāk nekā sešas stundas diennaktī, biežāk novērota depresija, trauksmes traucējumi un aptaukošanās.
Tika konstatēta arī saistība ar otrā tipa cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, koronāro sirds slimību un sirds ritma traucējumiem.
Turklāt gan nepietiekams, gan pārmērīgs miega ilgums bija saistīts ar lielāku elpošanas un gremošanas sistēmas slimību risku. To vidū minēta astma, gastrīts un gastroezofageālā refluksa slimība.
Ko no tā secināt?
Pētījuma rezultāti liecina, ka miega ilgums ir saistīts ar daudzu organisma sistēmu veselību, tomēr tas nenozīmē, ka ikvienam cilvēkam jācenšas gulēt tieši 6,4-7,8 stundas.
Pieaugušajiem vispārējās veselības rekomendācijas parasti iesaka gulēt vismaz septiņas stundas, bet individuālā vajadzība pēc miega var atšķirties. Svarīga ir arī miega kvalitāte un regulārs gulēšanas režīms.
Ja cilvēks regulāri guļ ievērojami vairāk vai mazāk par ierasto un joprojām jūtas noguris, tas var liecināt par veselības problēmām, kuras vērts pārrunāt ar ārstu.
Kāda ir vislabākā uzkoda pirms miega?
Lasi arī:
Trīs ārstiem jautāja, ko vislabāk ēst pirms miega - visi atbildēja vienādi
Tikai viens ieradums pirms gulētiešanas palīdzēs saglabāt sirds veselību: ko iesaka eksperti
