Spēja no rīta ilgāk pagulēt ar gadiem pakāpeniski mazinās. Izrādās, ka tas saistīts ne tikai ar ieradumiem, bet arī ar dabiskām organisma novecošanās pārmaiņām.
Pietiekama ūdens uzņemšana var palīdzēt samazināt svaru, veicinot vielmaiņu un kontrolējot apetīti. Īpaši noderīgi ir saldos, kalorijām bagātos dzērienus aizstāt ar ūdeni, tādējādi samazinot uzņemto kaloriju daudzumu un pakāpeniski veidojot veselīgākus ieradumus, raksta “Health”.
Zobu veselībai svarīga ir ne tikai regulāra tīrīšana un zobārsta apmeklējumi – arī ikdienas ēdienkarte var ietekmēt zobu emalju un smaganu stāvokli. Daži produkti palīdz nodrošināt zobiem nepieciešamās minerālvielas, savukārt pārmērīgs cukura daudzums veicina vidi, kurā vieglāk attīstās kariess, raksta “BBC”.
Bezkofeīna kafija, protams, nesniedz tādu pašu mundruma efektu kā parastā kafija, taču jauns pētījums liecina, ka arī tai var būt interesanta ietekme uz smadzenēm – zinātnieki atklājuši, ka cilvēkiem, kuri dzer bezkofeīna kafiju, uzlabojās rezultāti atmiņas testos, raksta “Science Alert”.
Tas, ko izdzeram no rīta, var ietekmēt cukura līmeni asinīs vairāk, nekā šķiet – dietologi iesaka pievērst uzmanību ne tikai ēdienam, bet arī pirmajam dienas dzērienam, raksta “Eatingwell”.
Vai kafijas tasi var uzskatīt par daļu no dienā nepieciešamā ūdens daudzuma? Šāds jautājums bieži rodas kafijas cienītājiem. Eksperti žurnālā “Martha Stewart” skaidro, ka mērena kafijas lietošana var palīdzēt uzņemt nepieciešamo šķidruma daudzumu.
Pārtikas iepakojumi nereti ir nosēti ar košiem un pamanāmiem apgalvojumiem par to veselīgumu, taču, pēc onkologa teiktā, patiesība bieži vien slēpjas sastāvdaļu saraksta sīkajā drukā. Izrādās, ir kāda īpaša piedevu grupa, no kuras onkologs iesaka pēc iespējas izvairīties, lai samazinātu vēža risku.
Kad sākas skola, bērnudārzs un aukstāks laiks, daudzi vecāki ķeras pie rudens rituāliem – aveņu tējas, medus, smiltsērkšķiem, vitamīniem un dažādiem “imunitātes stiprinātājiem”. Bet vai tas tiešām palīdz bērnam nesaslimt? Stāsta “HealthyChildren.org”.
Ja sāp celis vai cilvēku moka stipra migrēna, fiziskās aktivitātes, visticamāk, nav pirmā lieta, par ko viņš iedomājas kā iespējamu risinājumu, taču jauns plašs zinātnisks pārskats liecina, ka tieši kustības varētu būt viens no nozīmīgiem palīgiem cīņā ar sāpēm, raksta “drugs.com”.
Plašs zinātnisks pētījums liecina, ka sievietēm, kuru uzturā ir daudz dārzeņu un mazāk gaļas, krūts vēža risks var būt zemāks. Pētnieki īpašu uzmanību pievērsuši tā dēvētajai planētas veselības diētai, kuras pamatā ir galvenokārt augu izcelsmes produkti, raksta “Yle.fi”.
Droši vien gandrīz ikviens vismaz reizi dzīvē ir pacēlis no grīdas nokritušu ēdienu un nodomājis: ja to izdara pietiekami ātri, nekas slikts nenotiks. Tā radies arī plaši zināmais “piecu sekunžu noteikums”. Taču zinātniskie eksperimenti liecina, ka baktērijas negaida piecas sekundes, raksta “Science Blog”.
Olas ir viens no nedaudzajiem pārtikas produktiem, kas dabīgā veidā satur D vitamīnu – viena ola nodrošina aptuveni 6% no ieteicamās dienas devas, tāpēc, ja uzturā vēlamies uzņemt vairāk šī vitamīna, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai tam, ka ēdam olas, bet arī tam, kā tās pagatavojam, raksta “Health”.
Kafija daudziem ir neatņemama rīta sastāvdaļa – tā palīdz pamosties, dod enerģiju un var uzlabot modrību. Taču nozīme ir ne tikai pašai kafijai, bet arī tam, kā tā tiek pagatavota un ko mēs tai pievienojam, tāpēc dietologi iesaka vairākus vienkāršus paņēmienus, kas ļauj ikdienas kafijas krūzi padarīt uzturvērtības ziņā labvēlīgāku, raksta “Health.com”.
Zaļā tēja ar kanēli ir kļuvusi populāra, pateicoties apgalvojumiem, ka tā palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs un sniedz citus ieguvumus veselībai. Tomēr zinātnieki vilcinās to saukt par brīnumdzērienu, un dažiem cilvēkiem pat jāievēro piesardzība tās lietošanā.
Dažiem banāns vislabāk garšo tad, kad tas jau kļuvis koši dzeltens un salds, bet citi izvēlas vēl zaļus, stingrus augļus ar izteikti blīvu tekstūru un mazāk saldu garšu. Taču vai zaļš banāns organismam ir nekaitīgs, vai arī labāk tomēr pagaidīt, līdz tas nogatavojas? Skaidro “Cleveland Clinic”.
Apelsīnu sula ir pretrunīgi vērtēta uztura jomā – daži uzskata, ka tā satur pārāk daudz cukura, lai to varētu uzskatīt par "veselīgu", savukārt citi norāda, ka tā satur svarīgus vitamīnus un uzturvielas, kas var būt daļa no sabalansēta uztura, raksta “Verywell Health”.
Kad sākas galvassāpes, tase tējas var šķist vienkāršs veids, kā mazināt sāpes, tomēr, saskaņā ar žurnāla “Health” datiem, tēja var gan mazināt, gan pastiprināt simptomus atkarībā no tējas veida un individuālās reakcijas.
Iešana ir lieliska fiziskā aktivitāte – to var darīt jebkur, un viss, kas jums nepieciešams, ir ērti, atbilstoši apavi. Ikdienas soļošana sniedz daudz priekšrocību, tostarp uzlabo garastāvokli un enerģijas līmeni, kā arī muskuļu, kaulu un sirds veselību.
Kad jūtaties slikti, bļodiņa siltas vistas zupas var sniegt atvieglojumu: buljons papildinās šķidruma rezerves, karstums var palīdzēt mazināt aizliktu degunu, un dažas no sastāvdaļām nodrošinās barības vielas, raksta “Health”.
Skolas diena prasa ne tikai fizisku enerģiju – skolēna smadzenēm jāspēj vairākas stundas pēc kārtas koncentrēties, apstrādāt jaunu informāciju un saglabāt uzmanību. Tāpēc brokastis bērnam nav tikai maltīte, kas palīdz sagaidīt pusdienas – tām vajadzētu nodrošināt organismu ar enerģiju un uzturvielām, kas nepieciešamas arī normālai smadzeņu darbībai.
Cik kafijas tasīšu dienā ir par daudz? Jaunā pētījumā zinātnieki pievērsuši uzmanību skaitlim, kas kafijas cienītājiem varētu nepatikt. Pētnieki atklājuši, ka ļoti liels kafijas patēriņš varētu būt saistīts ar zemāku kaulu minerālblīvumu, kamēr mērena kafijas dzeršana būtisku negatīvu saistību neuzrādīja, raksta “Harvard Health”.
Ja jums ir grūtības aizmigt, jūs, iespējams, esat dzirdējuši par diviem populāriem miega uztura bagātinātājiem: melatonīnu un magniju. Bet kurš no tiem ir labāks un vai tiem ir kādas blakusparādības? Skaidro miega eksperti kopā ar “Mayo” klīniku.
