Lai saglabātu veselību un dzīvotu ilgāk, nav nepieciešams lietot virkni uztura bagātinātāju vai katru dienu ēst tā dēvētos superproduktus. Ārsti uzsver, ka daudz lielāku nozīmi var sniegt vienkārši ieradumi — kvalitatīvs miegs, sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes.
Ar gadiem mainās mūsu ķermenis, taču tas nenozīmē, ka novecošana neizbēgami jāsaista ar spēka zudumu, sliktāku miegu vai vientulību. “Real Simple”, atsaucoties uz veselības aprūpes speciālistiem, ir apkopojis sešus izplatītus mītus par veselīgu novecošanu un skaidro, kas patiesībā palīdz saglabāt labu pašsajūtu arī vecumdienās.
Pirmais mīts: senioriem nepieciešams mazāk miega
Novecojot miega paradumi var mainīties, taču tas nenozīmē, ka organismam vajadzīgs mazāk miega. Kā skaidro geriatre Treisija Liparda, ar vecumu var kļūt grūtāk iemigt, miegs var būt saraustītāks un cilvēks var sākt agrāk iet gulēt un agrāk mosties.
Tomēr arī gados vecākiem cilvēkiem parasti nepieciešamas septiņas līdz deviņas stundas miega naktī.
Pietiekams miegs ir svarīgs atmiņas nostiprināšanai un smadzeņu darbībai. Tas palīdz arī uzturēt emocionālo veselību un var mazināt depresijas un trauksmes risku. Kvalitatīvs miegs ir saistīts arī ar mazāku 2. tipa diabēta, paaugstināta asinsspiediena, aptaukošanās un sirds slimību risku.
Ja miega problēmas kļūst regulāras, tās nevajadzētu vienkārši norakstīt uz vecumu. To cēlonis var būt medikamenti vai veselības problēmas, piemēram, miega apnoja vai nemierīgo kāju sindroms. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu.
Otrais mīts: novecojot cilvēks neizbēgami kļūst vājāks
Muskuļu masa un spēks parasti sasniedz maksimumu aptuveni 30 gadu vecumā un pēc tam pakāpeniski samazinās, tomēr šis process nav neatgriezenisks un nenotiek vienādi visiem cilvēkiem.
Muskuļu stāvokli ietekmē fiziskās aktivitātes, uzturs, vispārējā veselība un citi individuāli faktori.
Īpaši svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu un regulāri trenēt muskuļus. Spēka vingrinājumi, piemēram, pietupieni, vingrinājumi ar hantelēm un roku muskuļu trenēšana, var palīdzēt saglabāt muskuļu masu un spēku.
Nav nepieciešams uzreiz sākt ar intensīviem treniņiem - svarīgākais ir izvēlēties savam veselības stāvoklim un fiziskajām spējām piemērotu slodzi un pakāpeniski to palielināt.
Regulāras fiziskās aktivitātes var ievērojami palēnināt ar vecumu saistītu spēka un funkcionālo spēju samazināšanos.
Trešais mīts: iekaisums vienmēr kaitē veselībai
Veselīga dzīvesveida popularizētāju vidū iekaisums bieži tiek uzskatīts par kaut ko pilnībā nevēlamu, taču patiesībā iekaisuma reakcija ir svarīga organisma aizsardzības un atjaunošanās sistēmas daļa.
Ja cilvēks sagriež pirkstu, saslimst ar infekciju vai sastiepj muskuli, imūnsistēma aktivizē iekaisuma reakciju. Tā palīdz aizsargāt bojāto vietu, cīnīties ar slimību izraisītājiem un sākt dzīšanas procesu.
Problēmas rodas tad, ja iekaisums kļūst hronisks un ilgstoši saglabājas arī bez acīmredzamiem simptomiem. Šādu procesu var veicināt hronisks stress, nepietiekams miegs, smēķēšana, pārmērīgs tauku daudzums vēdera dobumā un vielmaiņas traucējumi.
Ilgstošs iekaisums ir saistīts ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa diabēta risku, tāpēc mērķis nav pilnībā novērst iekaisumu, bet gan palīdzēt organismam uzturēt veselīgu iekaisuma reakciju. Šajā ziņā būtiska nozīme ir regulārām fiziskajām aktivitātēm un pietiekamam miegam. Palīdz arī biežāka pastaigāšanās, spēka vingrinājumi un ilgstošas sēdēšanas ierobežošana.
Ceturtais mīts: novecojot neizbēgami samazinās draugu loks un sākas vientulība
Ar gadiem cilvēka sociālais loks patiešām var kļūt mazāks. To var ietekmēt pensionēšanās, dzīvesbiedra vai draugu zaudējums un citas dzīves pārmaiņas, tomēr mazāks draugu skaits automātiski nenozīmē, ka cilvēks būs vientuļš.
Vientulība var palielināt depresijas, trauksmes un kognitīvo traucējumu risku, taču arī dažas ciešas, uzticamas attiecības var palīdzēt cilvēkam justies piederīgam un pasargāt no vientulības.
Svarīgākais ir negaidīt, kad saziņai radīsies brīvs brīdis, bet gan padarīt to par regulāru ikdienas sastāvdaļu.
Piektais mīts: ilgākai dzīvei nepieciešami superprodukti
Mellenes, lasis un kurkuma bieži tiek slavēti to veselīgo īpašību dēļ, tomēr neviens atsevišķs produkts pats par sevi nenosaka, cik veselīgi cilvēks novecos - pārtikas produktu sniegtie ieguvumi jāvērtē kopējā uztura un dzīvesveida kontekstā.
Ja ikdienā tiek ēsti tikai daži vieni un tie paši produkti, organisms var nesaņemt visas nepieciešamās uzturvielas. Dažādi produkti nodrošina atšķirīgus vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas un polifenolus, kas ir svarīgi vispārējai veselībai.
Eksperti iesaka veidot sabalansētas maltītes no pēc iespējas mazāk pārstrādātiem produktiem. Tajās var iekļaut:
Veselīgs uzturs nav tāds, kas liek atteikties no visa garšīgā. Tam jābūt sabalansētam un pietiekami daudzveidīgam, lai to būtu iespējams ievērot ilgtermiņā.
Sestais mīts: lai dzīvotu ilgāk, jālieto uztura bagātinātāji
Plašs vitamīnu un uztura bagātinātāju klāsts automātiski nenozīmē labāku veselību. Uztura bagātinātāji var būt noderīgi, ja organismam trūkst konkrētu uzturvielu, taču tie nevar aizstāt veselīgu un daudzveidīgu uzturu.
Gados vecākiem cilvēkiem dažkārt ir grūtāk uzņemt pietiekami daudz kalcija un D vitamīna, taču katra cilvēka vajadzības atšķiras, tāpēc uztura bagātinātājus nevajadzētu izvēlēties tikai tāpēc, ka tie tiek reklamēti kā līdzeklis ilgākai dzīvei.
Pirms jaunu preparātu lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu, ņemot vērā savu uzturu, veselības vēsturi un lietotos medikamentus. Vajadzības gadījumā ārsts var ieteikt arī analīzes, lai noteiktu, vai organismam patiešām trūkst kādu uzturvielu.
Kas patiesībā palīdz saglabāt veselību ilgāk?
Eksperti uzsver, ka veselīga novecošana neprasa sarežģītus rituālus vai stingrus ierobežojumus. Daudz lielāku nozīmi var sniegt trīs pamatprincipi: pietiekams miegs, sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes.
Tikpat svarīgi ir uzturēt sociālos kontaktus, rūpēties par emocionālo labsajūtu un laikus pievērsties veselības problēmām.
Nav nepieciešams visu darīt perfekti vai sekot katrai jaunai veselības tendencei; būtiskākais ir ieradumi, kurus spējam saglabāt ikdienā gadiem ilgi.
