Tas, cik ātri cilvēks staigā, var liecināt par to, cik veselīgi viņš noveco, un pat sniegt norādes par iespējamo dzīves ilgumu. Plašā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 34 000 cilvēku vecumā no 65 gadiem, zinātnieki konstatēja, ka ierastais pastaigas ātrums ir saistīts ar ilgāku mūžu, raksta “Men's Journal”.
Pētījuma rezultāti publicēti medicīnas žurnālā “JAMA”. Analizējot 34 485 pieaugušo datus, pētnieki atklāja, ka katrs pastaigas ātruma pieaugums par 0,1 metru sekundē bija saistīts ar 12% mazāku relatīvo nāves risku.
Tomēr šie rezultāti nepierāda, ka ātrāka iešana pati par sevi pagarina mūžu. Tie drīzāk liecina, ka ikdienas pastaigas temps var atspoguļot cilvēka vispārējo veselības stāvokli.
Kāpēc pastaigas ātrums tik daudz atklāj par novecošanu?
Pētnieki analizēja deviņu pētījumu dalībnieku datus, sekojot viņiem sešus līdz 21 gadu. Pastaigas ātrums sniedza būtisku informāciju par paredzamo dzīves ilgumu arī tad, kad tika ņemtas vērā hroniskās slimības un citi veselības rādītāji.
Zinātnieki pastaigas ātrumu raksturoja kā vienkāršu un pieejamu vispārējās fiziskās veselības rādītāju, jo tas atspoguļo vairāku organisma sistēmu kopīgu darbību.
Lai staigātu, nepieciešama smadzeņu, muskuļu, locītavu, sirds un plaušu saskaņota darbība, tāpēc izmaiņas ierastajā pastaigas tempā var atklāt veselības problēmas vai fizisko spēju ierobežojumus, kas parastā medicīniskajā pārbaudē ne vienmēr ir uzreiz pamanāmi.
Pētījumā arī konstatēts, ka pastaigas ātrums vismaz viens metrs sekundē bija saistīts ar ilgāku dzīves ilgumu, nekā varētu sagaidīt, ņemot vērā dalībnieku vecumu un dzimumu.
Kustības palīdz saglabāt patstāvību
Tomēr staigāšana pa taisnu ceļu neatspoguļo visas ikdienā nepieciešamās kustību prasmes. Piemēram, pārvietošanās pa pārpildītu ietvi, izvairīšanās no šķēršļiem vai strauja pagriešanās virtuvē prasa līdzsvaru, koordināciju un spēju mainīt kustības virzienu.
ASV Nacionālais novecošanas institūts uzsver, ka fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt funkcionālās spējas — spēju patstāvīgi veikt ikdienas uzdevumus un rūpēties par sevi arī vecumdienās.
Svarīgi gan atcerēties, ka pētījumā tika mērīts tieši pastaigas ātrums, nevis spēja pārvarēt šķēršļus vai ātri mainīt kustības virzienu, tāpēc šī pētījuma rezultāti nepierāda, ka labāka veiklība pati par sevi prognozē ilgāku mūžu.
Kā saglabāt kustīgumu, kļūstot vecākiem?
ASV Nacionālais novecošanas institūts iesaka apvienot izturības, spēka un līdzsvara vingrinājumus. Līdzsvara trenēšanai var noderēt iešana atpakaļ vai sāniski, iešana, liekot vienas pēdas papēdi tieši otras pēdas pirkstgalu priekšā, un stāvēšana uz vienas kājas.
Sākt ieteicams ar ikdienas pastaigām ērtā tempā, un pakāpeniski var pievienot kontrolētas virziena maiņas un līdzsvara vingrinājumus, sākumā atrodoties stabila atbalsta tuvumā.
Ja jūtat nestabilitāti vai jums ir grūtības saglabāt līdzsvaru, pirms sarežģītāku vingrinājumu sākšanas konsultējieties ar ārstu vai fizioterapeitu.
Veiciet šo soļošanas testu, lai noskaidrotu, kāda ir jūsu fiziskā veselība!
