Zinātnieki noteikuši, kādā vecumā cilvēks sasniedz savu intelektuālo virsotni; atbilde var pārsteigt

© pexels.com

Daudzi uzskata, ka cilvēka intelektuālās spējas visaugstāko līmeni sasniedz jaunībā, aptuveni 20–30 gadu vecumā, tomēr zinātnieku pētījums liecina par ko citu – cilvēka kopējās kognitīvās un personības spējas vislabākajā līdzsvarā var būt ievērojami vēlāk, proti, 55–60 gadu vecumā. Lai gan atsevišķas smadzeņu funkcijas ar gadiem kļūst lēnākas, uzkrātās zināšanas, emocionālā inteliģence un spēja pieņemt pārdomātus lēmumus turpina attīstīties, raksta “Your Tango”.

55-60 gadi - cilvēka kopējo spēju augstākais punkts

Pētījumu veica Rietumaustrālijas universitātes zinātnieks Žils Žinjaks un Varšavas universitātes pētnieks Marčins Zajenkovskis. Viņu darba rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā “Intelligence”.

Atšķirībā no daudziem iepriekšējiem pētījumiem, kuros atsevišķi vērtēta atmiņa, domāšanas ātrums vai citas kognitīvās funkcijas, pētnieki centās izveidot plašāku priekšstatu par cilvēka spējām.

Viņi analizēja deviņas ar dzīves panākumiem saistītas jomas, tostarp intelektuālās spējas, personības iezīmes, emocionālo inteliģenci, finanšu pratību, morālo spriestspēju, kognitīvo elastību un spēju izvērtēt informāciju.

Apvienojot šos rādītājus vienotā kognitīvi personības funkcionēšanas indeksā, pētnieki secināja, ka cilvēka kopējās spējas sasniedz augstāko līmeni aptuveni 55-60 gadu vecumā.

Tas nozīmē, ka jaunībā iegūtā domāšanas ātruma priekšrocība vēlāk var tikt līdzsvarota ar pieredzi, zināšanām un emocionālo briedumu.

pexels.com

Kāpēc jaunībā smadzenes darbojas ātrāk, bet vēlāk kļūstam gudrāki?

Zinātnieki izšķir vairākus intelekta veidus - viens no tiem ir plūstošais intelekts jeb spēja ātri apstrādāt informāciju, risināt jaunus uzdevumus un atrast risinājumus situācijās, ar kurām cilvēks iepriekš nav saskāries.

Šīs spējas parasti sasniedz augstāko līmeni ap 20 gadu vecumu, bet pēc tam pakāpeniski samazinās. Ar vecumu var kļūt lēnāka arī informācijas apstrāde un darba atmiņa.

Tomēr pastāv arī kristalizētais intelekts, kas saistīts ar uzkrātajām zināšanām, pieredzi, vārdu krājumu un spēju izmantot agrāk apgūto - šīs spējas var turpināt attīstīties arī vēlākā dzīves posmā.

Arī emocionālā inteliģence, finanšu pratība un spēja pieņemt pārdomātus lēmumus daudzos gadījumos uzlabojas līdz ar vecumu.

Tieši šo atšķirīgo spēju apvienojums, pēc pētnieku domām, izskaidro, kāpēc cilvēka kopējais psiholoģiskās funkcionēšanas līmenis visaugstāko punktu var sasniegt nevis jaunībā, bet gan dzīves otrajā pusē.

pexels.com

Vai cilvēkiem pēc 50 gadiem vajadzētu uzticēt svarīgākos lēmumus?

Pētījuma autori uzskata, ka iegūtie rezultāti liek pārskatīt arī priekšstatus par vecumu darba tirgū un vadošos amatos.

Viņuprāt, cilvēki vecumā no 40 līdz 65 gadiem bieži vien ir īpaši piemēroti amatiem, kuros nepieciešama sarežģītu un atbildīgu lēmumu pieņemšana. Šajā dzīves posmā cilvēkam var būt gan pietiekami labas intelektuālās spējas, gan plaša pieredze un emocionālais briedums.

Pētījuma autori norāda, ka šādi rezultāti ir nozīmīgi arī darba devējiem, kuri nereti mēdz nenovērtēt darbiniekus vecumā virs 50 gadiem.

Arī aptaujas liecina par vecuma diskriminācijas problēmu - ASV organizācijas AARP aptaujā 74 procenti cilvēku vecumā virs 50 gadiem norādījuši, ka vecums viņiem šķiet šķērslis jauna darba meklējumos.

Tomēr pētnieki uzsver, ka cilvēka spējas nevar vērtēt tikai pēc dzimšanas gada. Dažādas kognitīvās un personības īpašības attīstās atšķirīgi, un individuālās atšķirības ir ļoti lielas.

Svarīga arī pētījuma interpretācija

Jāņem vērā, ka zinātnieki nav veikuši eksperimentu, kurā vieniem un tiem pašiem cilvēkiem vairākus gadu desmitus sekotu līdzi smadzeņu darbībai. Viņi analizēja jau publicētus pētījumus par dažādu psiholoģisko spēju un personības iezīmju izmaiņām dažādos vecumos, pēc tam apvienojot rezultātus kopējā indeksā, tāpēc secinājums par 55-60 gadu vecumu attiecas uz kopējo kognitīvo un personības funkcionēšanas rādītāju, nevis apgalvojumu, ka visas smadzeņu funkcijas šajā vecumā sasniedz savu maksimumu.

Pētījums tomēr piedāvā interesantu skatījumu uz novecošanu: cilvēka intelektuālais potenciāls nav tikai domāšanas ātrums vai spēja ātri iegaumēt jaunu informāciju. Liela nozīme ir arī pieredzei, zināšanām, emocionālajam līdzsvaram un spējai pieņemt pārdomātus lēmumus.

50 un 60 gadi nebūt nenozīmē intelektuālo spēju norietu - daudzās dzīvē nozīmīgās jomās tas var būt tieši cilvēka brieduma un spēju uzplaukuma laiks.

Lasi arī:

Video