Daudzi cilvēki guļot, nedzird pat visskaļāko modinātāja signālu. Ženēvas un Lozannas universitāšu pētnieki ir atklājuši zinātnisku skaidrojumu šai parādībai, analizējot smadzeņu darbības mehānismus
miega laikā.
Izrādās, ka dziļa miega laikā mūsu nervu sistēma ne tikai atpūšas; tā radikāli maina savas prioritātes.
Eksperimentā, kurā piedalījās 25 brīvprātīgie, zinātnieki reģistrēja smadzeņu aktivitāti, izmantojot elektroencefalogrāfiju. Nomoda un dažādu miega fāžu laikā dalībniekiem tika atskaņoti skaņas signāli, vienlaikus uzraugot viņu ķermeņa reakciju uz viņu pašu sirdsdarbības ātrumu.
Tika konstatēts, ka, ieejot ātro acu kustību (REM) miegā, ārējo trokšņu uztvere ievērojami vājinās, savukārt smadzeņu reakcija uz sirds ritmu, gluži pretēji, kļūst izteiktāka nekā nomoda laikā. Autori skaidro, ka miega laikā smadzenes pilnībā neizslēdzas no ārpasaules. Notiek tā sauktais līdzsvars starp eksterocepciju (ārējo stimulu uztveri) un interocepciju (sava ķermeņa signālu analīzi). Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš nedzird modinātāju, patiesībā atrodas stāvoklī, kurā viņa smadzenes neapzināti prioritāti piešķir svarīgu iekšējo procesu uzraudzībai, nevis ārējam troksnim.
Lai precīzāk izmērītu šo parādību, zinātnieki izstrādāja īpašu audio-kardiovaskulāro indeksu. Šis rīks ļauj salīdzināt smadzeņu jutību pret ārējiem un iekšējiem faktoriem noteiktā brīdī. Iegūtie dati apstiprināja, ka pat spilgtu sapņu laikā ķermeņa stāvokļa kontrole joprojām ir izdzīvošanas prioritāte.
Šī atklājuma praktiskā ietekme sniedzas tālāk par vienkāršiem miega pētījumiem. Eksperti ir pārliecināti, ka izveidotā pieeja un jaunie smadzeņu aktivitātes novērtēšanas rādītāji palīdzēs ārstiem labāk analizēt pacientu apziņas līmeni. Tas varētu būt svarīgs solis, lai uzlabotu diagnozi pacientiem, kuriem tiek veikta vispārējā anestēzija, vai pacientiem ar smagām smadzeņu traumām.
