Pasaulē, kas pilna ar ekrāniem un īsiem sociālo mediju klipiem, labā vecā grāmata dažreiz tiek aizmirsta. Koncentrēšanās uz stāstu, kas ilgst vairāk nekā 60 sekundes, īpaši tādu, kur mums pašiem jāsaliek kopā krāsainie attēli, kļūst arvien grūtāka.
Bet tieši tas atmaksājas, jo ir pierādīts, ka lasīšanai ir daudz pozitīvu ietekmju uz ķermeni un prātu. Tā var bagātināt dzīvi neskaitāmos veidos. Vissvarīgākais ir viens: lasīt iekšējas motivācijas, tas ir, patiesa prieka pēc. Jo, kad izbaudām grāmatas, nevis uzskatām tās par pienākumu, pozitīvā ietekme ir visspēcīgākā, vēsta desired.de.
Mūsu smadzenes ir kā muskulis, kas jāvingrina. Pētījumi liecina, ka regulāra lasīšana var palīdzēt palēnināt kognitīvo pasliktināšanos vecumdienās. Lasīšana aktivizē dažādas smadzeņu zonas: mēs apstrādājam valodu, uzglabājam informāciju, vizualizējam ainas un savienojam lasīto ar esošajām zināšanām.
Šī sarežģītā garīgā darbība uztur smadzenes elastīgas un efektīvas. Cilvēki, kuriem patīk lasīt visu mūžu, bieži vien uzrāda labāku kognitīvo veselību arī sirmā vecumā.
Katra grāmata, ko lasām, paplašina mūsu valodas redzesloku. Mēs sastopamies ar jauniem vārdiem, apgūstam dažādus rakstīšanas stilus un internalizējam sarežģītas teikumu struktūras. Tas bieži notiek gandrīz nejauši, mums apzināti neiegaumējot vārdu krājumu.
Pētījumi liecina, ka cilvēki ar bagātām lasīšanas pieredzēm var izteikties niansētāk un viņiem ir plašāks vārdu krājums. Tas ne tikai palīdz sarunās un darbā, bet arī ļauj precīzāk formulēt domas un jūtas.
Iegremdējoties stāstā, mēs nonākam citu cilvēku domu pasaulē un piedzīvojam viņu priekus, bailes un izaicinājumus. Šī perspektīvas uztveršana trenē mūsu spēju just līdzi. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri regulāri lasa daiļliteratūru, labāk atpazīst citu cilvēku emocijas un nodomus.
Caur stāstiem uzzinām par cilvēka pieredzes daudzveidību un to, ka gandrīz vienmēr ir vairāk nekā viens skatījums uz situāciju. Šī emocionālā inteliģence ievērojami bagātina attiecības.
Lasot romānu, ir jāatceras varoņi, viņu attiecības, sižeta līnijas un stāsta detaļas. Mūsu smadzenes šajā procesā rada sarežģītu informācijas tīklu. Pētījumi liecina, ka šis pastāvīgais garīgais darbs var stiprināt atmiņu kopumā. Jo vairāk lasām, jo labāk spējam uzglabāt un atgūt informāciju. Tas ne tikai uzlabo lasīšanas prieku, bet arī var palīdzēt ikdienas dzīvē, kad runa ir par lietu atcerēšanos.
Pēc saspringtas dienas laba grāmata var darīt brīnumus. Pētījumi liecina, ka pat tikai dažas lasīšanas minūtes var ievērojami samazināt stresa līmeni. Kad iegremdējamies stāstā, uz brīdi aizbēgam no ikdienas dzīves.
Pulss palēninās, muskuļu sasprindzinājums samazinās, un varam atslēgties. Atšķirībā no pasīvas televīzijas skatīšanās, smadzenes lasot aktīvi iesaistās, bet relaksējošā veidā.
Šāda garīgās atpūtas forma palīdz atgūt spēkus un mierīgāk tikt galā ar izaicinājumiem. Lasīšana arī "piespiež" mierīgi sēdēt un atrauties no ārējiem stimuliem.
Laikā, kad pastāvīgi lēkājam starp dažādiem digitāliem stimuliem, patiesa koncentrēšanās kļūst par retu prasmi. Tomēr, lasot grāmatu, mums ilgstoši jākoncentrē uzmanība uz vienu lietu.
Šī koncentrēšanās prakse var pozitīvi ietekmēt citas dzīves jomas. Pētījumi liecina, ka regulāra lasīšana uzlabo spēju ilgāk koncentrēties uzdevumam nenovēršoties. Pasaulē, kas pilna ar daudzu uzdevumu veikšanu, šī ir vērtīga prasme.
Lasīšanai ir pozitīva ietekme jebkurā vecumā. Bērnībā regulāra lasīšana liek pamatus veselīgai smadzeņu attīstībai. Tie, kuri turpina lasīt visu mūžu, jebkurā laikā var gūt labumu no pozitīvās ietekmes uz garīgo veselību. Regulārai lasīšanai ir īpaši nozīmīga ietekme vecumdienās. Pētījumi liecina, ka tā pagarina dzīves ilgumu un samazina nāves risku līdz pat 20 procentiem.
Lasīšanas pozitīvā ietekme ir visspēcīgākā, ja lasām patiesas intereses un prieka vadīti. Nav svarīgi lasīt pēc iespējas vairāk grāmatu vai patērēt tikai "augstas kvalitātes" literatūru.
Drīzāk vajadzētu ļaut savai zinātkārei jūs vadīt un izvēlēties grāmatas, kas patiesi interesē. Neatkarīgi no tā, vai tas ir trilleris, fantāzija, dokumentālā literatūra vai klasika - svarīgs ir entuziasms par to, ko lasāt.
Centieties regulāri atvēlēt laiku lasīšanai. Tās varētu būt desmit minūtes pirms gulētiešanas vai pusstunda pusdienu pārtraukumā. Pat īsām lasīšanas sesijām var būt pozitīva ietekme. Un, ja atklājat, ka grāmata neuzrunā, nolieciet to malā. Ir tik daudz lielisku stāstu, ka nevajadzētu tērēt laiku, lasot kaut ko tādu, kas neaizrauj.
