Ikvienam gadās aizmirst paziņas vārdu vai vietu, kur noliktas atslēgas. Taču daži vienkārši ieradumi var palīdzēt uzlabot atmiņu, raksta žurnāls "Bunte“.
Vai atkal meklējat atslēgas, nevarat atcerēties jaunā kolēģa vārdu vai esat aizmirsis, kāpēc tikko iegājāt viesistabā? Neuztraucieties — tā gadās daudziem. Neirozinātnieks Čarans Ranganats skaidro, ka mūsu smadzenes nav paredzētas katras informācijas vienības saglabāšanai. Patiesībā tas ir noderīgi.
Atmiņa nedarbojas kā cietais disks, kas glabā visu bez izņēmuma. Smadzenes informāciju atlasa un sakārto, priekšroku dodot tam, kas ikdienā ir patiesi svarīgs. Nejauši sastapta cilvēka vārds vai sīka sadzīves detaļa parasti šajā kategorijā neietilpst. Tas nav trūkums, bet gan dabisks mehānisms, kas palīdz pievērsties būtiskajam.
Atmiņas darbībā īpaši nozīmīga ir prefrontālā garoza. Tā palīdz pieņemt lēmumus, risināt problēmas un paturēt prātā konkrētajā brīdī svarīgo. Ja neatceraties, kur nolikāt tālruni, tas neliecina par prāta spēju trūkumu. Iespējams, jūsu uzmanību tobrīd aizņēma kas cits.
Stress, miega trūkums un nemitīga vairāku uzdevumu veikšana vienlaikus var būtiski vājināt atmiņu. Ar gadiem prefrontālās garozas darbība dabiski kļūst lēnāka. Tomēr tas nenozīmē, ka nekas nav darāms — atmiņu iespējams mērķtiecīgi stiprināt.
Čarans Ranganats iesaka trīs vienkāršus, bet iedarbīgus paņēmienus prāta možuma uzturēšanai.
Smadzenēm patīk dažādība. Ja ik dienu atkārtojas viena un tā pati kārtība, tām trūkst jaunu izaicinājumu. Nepieredzēti iespaidi, vietas un sarunas rosina veidot un nostiprināt neironu savienojumus. Jo atvērtāki esam jaunai pieredzei, jo vairāk vingrinām atmiņu.
Pamēģiniet ikdienā ieviest nelielas pārmaiņas: dodieties uz darbu pa citu ceļu, uzrunājiet cilvēku, ar kuru parasti nesarunājaties, vai apgūstiet jaunu vaļasprieku. Šāda pieredze rosina smadzenes darboties un vienlaikus trenē atmiņu.
