Viedtālruņu laikmetā fotografēšana kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu - mēs iemūžinām ceļojumus, svētkus, restorānu maltītes, saulrietus un pat pavisam ikdienišķus mirkļus. Dažkārt šķiet, ka, jo vairāk fotogrāfiju uzņemsim, jo labāk saglabāsim atmiņas. Tomēr zinātnieki nonākuši pie pārsteidzoša secinājuma – pārmērīga fotografēšana var panākt tieši pretēju efektu, raksta “Psychological Science”.
Pētījumi liecina, ka cilvēki bieži vien sliktāk atceras notikumus, objektus un detaļas, ja paļaujas uz kameru, nevis savu atmiņu. Šo fenomenu pētnieki dēvē par "fotografēšanas traucējuma efektu".
Kad kamera sāk aizvietot atmiņu
Viens no pazīstamākajiem pētījumiem šajā jomā tika veikts ASV, kur dalībniekiem muzeja apmeklējuma laikā tika lūgts apskatīt dažādus eksponātus. Daļu no tiem viņi fotografēja, bet daļu tikai vēroja.
Nākamajā dienā izrādījās, ka cilvēki ievērojami sliktāk atcerējās tos eksponātus, kurus bija fotografējuši, salīdzinot ar tiem, kurus bija vienkārši aplūkojuši.
Pētnieki uzskata, ka iemesls ir pavisam vienkāršs - smadzenes "pieņem lēmumu", ka informācija ir saglabāta ārējā ierīcē, tāpēc tai nav nepieciešams veltīt tik daudz uzmanības un resursu atmiņu veidošanai.
Digitālā atmiņa mūsu vietā
Psihologi šo parādību saista ar tā saukto digitālo atmiņu. Mūsdienās cilvēki arvien biežāk paļaujas uz ierīcēm, lai saglabātu informāciju - telefonos glabājam telefona numurus, adreses, piezīmes un fotogrāfijas.
Rezultātā smadzenes pierod pie domas, ka informācija būs pieejama vēlāk, un samazinās nepieciešamība to iegaumēt pašiem.
Tieši tāpēc dažkārt pēc ceļojuma telefonā ir simtiem attēlu, bet paša notikuma detaļas atceramies pārsteidzoši miglaini.
Vai tas nozīmē, ka nevajag fotografēt?
Par laimi - nē.
Zinātnieki uzsver, ka problēma nav pati fotografēšana, bet gan veids, kā to darām. Ja cilvēks nepārtraukti raugās uz pasauli caur telefona ekrānu, viņš mazāk iesaistās konkrētajā brīdī.
Savukārt pētījumi rāda, ka apzināta fotografēšana var pat uzlabot atmiņu. Ja cilvēks rūpīgi izvēlas kadru, pievērš uzmanību detaļām un patiešām novēro apkārtējo vidi, viņš notikumu atceras labāk.
Kāpēc bērnības atmiņas šķiet spilgtākas?
Interesanti, ka daudzi cilvēki ļoti labi atceras bērnības ceļojumus un notikumus, lai gan tajos nav uzņemtas simtiem fotogrāfiju.
Psihologi skaidro, ka agrāk cilvēki bija spiesti daudz vairāk paļauties uz savu atmiņu - viņi uzmanīgāk vēroja apkārt notiekošo, biežāk aprakstīja iespaidus citiem un atkārtoti atcerējās piedzīvoto.
Savukārt šodien daļa šīs funkcijas ir nodota telefonam.
Vienkāršs eksperiments nākamajam ceļojumam
Pētnieki iesaka izmēģināt vienkāršu pieeju - nākamreiz, ieraugot īpaši skaistu skatu, nesteidzies uzreiz fotografēt.
Vispirms pavadi 20-30 sekundes, vienkārši vērojot apkārtni. Pievērs uzmanību krāsām, skaņām, smaržām un sajūtām. Tikai pēc tam uzņem fotogrāfiju.
Šāda pieeja palīdz smadzenēm izveidot daudz spēcīgāku atmiņas nospiedumu.
Varbūt svarīgākās atmiņas nemaz nav telefonā?
Fotogrāfijas joprojām ir lielisks veids, kā saglabāt svarīgus dzīves mirkļus, taču jaunākie pētījumi atgādina, ka kamera nevar pilnībā aizstāt mūsu pašu pieredzi.
Dažkārt visvērtīgākā "fotogrāfija" ir tā, kuru uzņemam nevis ar telefonu, bet ar savu uzmanību. Jo vairāk esam klātesoši konkrētajā brīdī, jo lielāka iespēja, ka to atcerēsimies arī pēc daudziem gadiem - pat tad, ja neviena bilde tā arī netika uzņemta!
Uzziniet arī, kā uzņemt skaistas un pārdomātas ģimenes kopbildes.
