Lasīšana brīvajā laikā var būt saistīta ar zemāku stresu, labāku pašsajūtu un lēnāku kognitīvo spēju pasliktināšanos novecojot. Pētnieki norāda, ka nav nepieciešams lasīt stundām ilgi – nozīme var būt arī nelielai, bet regulārai lasīšanai, raksta “Eating Well”.
Lai gan jau sen zināms, ka lasīšana ir labvēlīga smadzenēm, ilgtermiņa pētījumi ļauj labāk saprast, ar ko tieši šis ieradums varētu būt saistīts.
Kembridžas Universitātes zinātnieki kopā ar organizācijas “Queen’s Reading Room” pētniekiem apkopojuši aptauju, ilgtermiņa veselības pētījumu un smadzeņu attēlveidošanas pētījumu rezultātus. Viņi centās noskaidrot, kas notiek ar smadzenēm, kad cilvēki lasa prieka pēc - tātad izvēlas lasāmvielu paši savā brīvajā laikā, nevis lasa darba vai mācību vajadzībām.
Pētījumu rezultāti, kas publicēti žurnālā “Psychological Medicine”, liecina par vairākām iespējamām priekšrocībām. Lasīšana izklaidei bija saistīta ar zemāku stresa līmeni, labāku garastāvokli, ciešākām sociālajām saitēm un mazāku kognitīvo spēju pasliktināšanās risku vēlākā dzīvē.
Regulāri lasītāji retāk piedzīvo kognitīvo spēju pasliktināšanos
Visizteiktākie rezultāti iegūti pētījumos, kuros cilvēkus novēroja gadiem, nevis tikai dažas nedēļas.
Vienā pētījumā piedalījās vairāk nekā 5400 kognitīvi veselu cilvēku vecumā no 55 gadiem. Piecu gadu novērošanas laikā cilvēkiem, kuri regulāri lasīja, bija mazāka iespēja piedzīvot kognitīvos traucējumus nekā tiem, kuri lasīja retāk.
Līdzīgi rezultāti iegūti pētījumā ar cilvēkiem vecumā no 65 gadiem - regulāriem lasītājiem aptuveni četrarpus gadu laikā bija zemāks Alcheimera slimības attīstības risks.
Savukārt citā pētījumā tika analizēti cilvēki vecumā no 75 gadiem, un piecu gadu novērošanas laikā regulāriem lasītājiem demences risks bija par 35% zemāks.
Šajā pētījumā demence attīstījās aptuveni 4 no 20 cilvēkiem, kuri bieži lasīja, salīdzinot ar 9 no 20 cilvēkiem, kuri lasīja reti.
Ieguvums nebija atkarīgs no izglītības līmeņa
Īpašu uzmanību pētnieki pievērsa tam, ka saistība starp lasīšanu un lēnāku kognitīvo spēju pasliktināšanos saglabājās neatkarīgi no cilvēka iegūtās izglītības.
14 gadus ilgā pētījumā ar gandrīz 2000 cilvēkiem vecumā virs 64 gadiem tika konstatēts, ka tie, kuri lasīja vismaz reizi nedēļā, uzrādīja lēnāku kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Tas bija novērojams neatkarīgi no formālās izglītības līmeņa. Pētnieki pieļauj, ka regulāra lasīšana potenciāli varētu daļēji kompensēt kognitīvos trūkumus, kas saistīti ar zemāku izglītības līmeni.
Pat dažas minūtes var palīdzēt mazināt stresu
Lasīšanas priekšrocības nav saistītas tikai ar ilgtermiņa smadzeņu veselību.
Aptaujās pieaugušie, kuri regulāri lasīja grāmatas, ziņoja arī par zemāku stresa līmeni - vienā pētījumā jau sešas minūtes lasīšanas bija saistītas ar stresa samazināšanos.
Citā lasīšanas programmas aptaujā gandrīz trīs ceturtdaļas dalībnieku sacīja, ka lasīšana pozitīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību un kopējo pašsajūtu. Vairāk nekā 40% norādīja, ka lasīšana palīdzējusi justies mazāk vientuļiem.
Izmaiņas redzamas arī smadzeņu darbībā
Smadzeņu attēlveidošanas pētījumi sniedz arī fizioloģiskus pierādījumus par saistību starp lasīšanu un smadzeņu darbību.
Cilvēkiem, kuri dzīves laikā bija lasījuši vairāk, tika konstatēti biezāki audi tajās smadzeņu zonās, kas saistītas ar valodas informācijas apstrādi.
Citā neiroattēlveidošanas pētījumā cilvēkiem, kuri vairāk lasīja daiļliteratūru, tika novērota īpaša aktivitāte smadzeņu tīklos, kas saistīti ar spēju izprast citu cilvēku skatpunktu - šo spēju dēvē par sociālo izziņu.
Cik daudz jālasa?
Pētījumu kopums liecina, ka svarīgāka par izlasīto lappušu skaitu varētu būt regularitāte.
Tāpēc nav obligāti jāatrod stunda dienā - arī dažas minūtes regulāras lasīšanas var būt labs sākums. Kā praktisku piemēru pētnieki iesaka turēt grāmatu pa rokai tajos brīžos, kad parasti sniedzamies pēc telefona - braucot sabiedriskajā transportā, pusdienu pārtraukumā vai aptuveni 10 minūtes pirms gulētiešanas.
Ja mērķis ir ilgtermiņa kognitīvā veselība, šķiet, ka regularitāte ir būtiskāka par izlasītā apjomu, tāpēc nav nepieciešams piespiest sevi pabeigt grāmatu, kas nepatīk.
Lasīšana kopā var palīdzēt arī pret vientulību
Gados vecākiem cilvēkiem lasīšanai var būt vēl kāds ieguvums, ja tā kļūst par sociālu aktivitāti - pievienošanās lasītāju grupai vai grāmatu klubam var sniegt to, ko vienatnē lasīšana nespēj nodrošināt. Vairāku pētījumu pārskatā konstatēts, ka kopīga lasīšana vecāka gadagājuma cilvēkiem bija saistīta ar labāku pašsajūtu un mazāku vientulību un sociālo izolāciju.
Interesanti, ka tās pašas publikācijas autori pievērš uzmanību arī bērnībai - agrīni lasīšanas ieradumi bērnībā ir saistīti ar ilgtermiņa priekšrocībām smadzeņu attīstībai un garīgajai veselībai, kas var saglabāties līdz pusaudža vecumam.
Nav pierādīts, ka tieši 10 minūtes dienā novērš demenci vai Alcheimera slimību. Taču pētījumi rāda, ka regulāra lasīšana ir saistīta ar vairākiem labvēlīgiem rādītājiem - sākot no mazāka stresa un labākas pašsajūtas līdz lēnākai kognitīvo spēju pasliktināšanai, tāpēc desmit minūtes ar grāmatu vakarā var būt vienkāršs veids, kā aizstāt daļu laika, kas citādi tiktu pavadīts telefonā.
Kura valsts maksā saviem iedzīvotājiem par grāmatu lasīšanu?
