Prezidents: Budžets jāpieņem, koalīcija neskaidra
Nākamā gada valsts budžets ir jāpieņem, taču neviens patlaban nevar prognozēt koalīcijas tālāko darbu, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pirmdien piedalījās Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".
Valsts prezidents atkārtoti norādīja, ka vēlēšanu kampaņa ir sākusies neraksturīgi agri - septembra beigās. Viņaprāt, koalīcijas partneru savstarpēji skarbā retorika neveicina sabiedrības uzticību ne lēmumu pieņēmējiem, ne politikai kopumā. Rinkēvičs klāstīja, ka konsultācijās un sarunās redzams, ka ir vēlme pieņemt nākamā gada budžetu.
"Pēc valsts budžeta pieņemšanas varētu būt zināms atslābums, bet sarunas [par tālāko darbu] būs vai nu līdz gada beigām, vai nākamā gada sākumā. Taču puses var vienoties par tālāko sadarbību, bet beigu beigās turpināsies tas pats," sacīja Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka ir jānodala savstarpējā retorika un reāla lēmumu pieņemšana. Valsts prezidents norādīja, ka lēmumu pieņemšana viņam ir būtiskāka, jo īpaši jomās, kas attiecas uz valsts drošību un aizsardzību. Rinkēvičs aicināja būt reālistiem, akcentējot, ka ar katru mēnesi vēlēšanu tuvums pieaug, pozicionēšanās būs un būtiskākais ir pieņemt absolūti kritiskos lēmumus.
Viņš pieminēja, ka Valsts prezidentam kritiskos brīžos ir pietiekami daudz rīcības variantu un instrumentu, ja, piemēram, ne Saeima, ne valdība kaut kādus jautājumus nevar atrisināt. Rinkēvičs apliecināja, ka, ja būs problēmas, tās arī atbilstoši tiks risinātas.
Taujāts, kas tie varētu būt par kritiskajiem brīžiem un lēmumiem, Valsts prezidents uzskaitīja, ka runa ir par valsts robežas apsardzību un aizsardzību, lēmumiem, kas attiecas uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu īstenošanu un NATO spēku mērķiem. Viņš neizslēdza, ka var būt jautājumi, kam ir izšķirošs svars arī kādā citā nozarē.
"Lielais eksāmens ir valsts budžets, būs vēl vesela rinda lēmumu, kas saistīti ar budžetu, un arī tie būs jāpieņem," pauda Valsts prezidents.
Runājot par to, vai viņam bija pārsteigums, ka koalīciju veidojošā Zaļo un zemnieku savienība atbalstīja tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu, Rinkēvičs klāstīja, ka iepriekš indikāciju par šo konkrēto jautājumu īsti nebija, taču domstarpības valdībā virknē jautājumu bija vērojamas kopš pavasara.
Valsts prezidents novembra sākumā nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Komentējot savu lēmumu, Rinkēvičs piebilda, ka šādam lēmumam bijuši vairāki iemesli, tostarp valsts drošības iestāžu brīdinājumi par iespējamu situācijas eskalāciju, ja "temperatūra netiks mazināta".
"Nesaskatu šajā konvencijā ne vārtus uz elli, ne vārtus uz paradīzi. Tas ir labs darba instruments. Bija vairākas rīcības iespējas, piemēram, diskutēt par konsultācijām ar citām valstīm, jo viens otrs konvencijas pants rada diskusijas ne tikai Latvijā, vai arī politiski pozicionēties. Patlaban šis jautājums ir atlikts," sacīja Valsts prezidents.
Viņš arī akcentēja, ka vēlme denonsēt konvenciju ir nopietns pieteikums virzībai prom no Eiropas tiesiskās telpas, kurai Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts pieder. Rinkēvičs arī piebilda, ka dažādos formātos notika konsultācijas ar visām partijām, lai gan ne visi politiskie spēki atbalstīja denonsēšanas atlikšanu, taču Valsts prezidents redzēja, ka tas ir ceļš uz priekšu.
Rinkēvičs arī norādīja, ka jautājumi, par kuriem aktīvi diskutē sabiedrība un iedzīvotāji iziet ielās, ir pievilcīgi Latvijas nedraugiem, kuriem nav svarīgi, vai konvenciju denonsēs. Valsts prezidenta ieskatā tiem ir svarīgi, lai sabiedrības locekļi viens ar otru kašķētos un citi būtiskāki jautājumi paliktu otrajā plānā.
Komentējot savu neiejaukšanos politiskajās diskusijās ap Stambulas konvenciju, Valsts prezidents atsaucās uz Satversmi un prezidenta pienākumiem. Viņš akcentēja, ka negrasās "iet nevienas politiskās partijas pavadā". Taujāts, vai viņa neiesaistīšanās bija saistīta ar domām par nākamo termiņu prezidenta amatā, Rinkēvičs uzsvēra, ka tas vairs nav šī Saeimas sasaukuma jautājums.
Viņš sacīja, ka tas, vai būs vēlme pretendēt uz otru termiņu, būs saistīts ar nākamās Saeimas sastāvu, sabiedrības atbalstu un tikpat lielā mērā par to, vai viņš vispār apsvērs šādu ideju. Rinkēvičs secināja, ka pieļāvums, ka viņa neiesaistīšanās diskusijās ir saistīta ar vēlmi saglabāt amatu, bija politiskā spiediena mēģinājums.
Jau rakstīts, ka Saeima šonedēļ plāno noslēgt darbu pie nākamā gada budžeta. Sarunas par budžetu ilgstoši pavada arī bažas par koalīcijas stabilitāti.
