Šī gada janvāra valsts budžeta izpildes rādītāji liecina, ka kopējie valsts ieņēmumi pieauguši par 4,04%. Digitālajā laikmetā šis ciparu salikums var izskatīties samērā draudīgs, bet pieņemsim, ka tā ir tikai nejauša sakritība. Faktiskajos skaitļos ieņēmumu pieaugums ir visai pieklājīgs. No 1,262 miljardiem eiro 2025. gada janvārī līdz 1,313 miljardiem eiro šogad jeb pieaugums par 51 miljonu eiro.
Pieauguši arī izdevumi. No 1,305 miljardiem pērn janvārī līdz 1,417 miljardiem šogad. Tātad par 112 miljoniem, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk, nekā pieauguši ieņēmumi. Lauvas tiesu no šī pieauguma veido izdevumi aizsardzībai. Pērn janvārī izdevumi aizsardzībai bija 77,6 miljoni eiro, bet šogad jau 192,8 miljoni eiro. Būtiski pieaudzis arī budžeta deficīts. Šī gada janvārī tas bija 104,1 miljons eiro (43,2 miljoni eiro pērn janvārī).
Ieņēmumi divās galvenajās sadaļās - speciālajā budžetā (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanā - pieauguši attiecīgi par 3,7% un 11,63%, kas liecina par samērā stabilu ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī valsts budžeta ieņēmumu izpildes grafiku.
Ja paskatāmies konkrētu apakšprogrammu finansējumā, tad atsevišķos punktos parādās visai dīvaina aina. Piemēram, atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildītajām darbībām pieaugusi par 84,2%, kamēr kopējie izdevumi sabiedrības kārtībai un drošībai (Tieslietu un Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajām struktūrām) samazinājušies par 23,2%. Kopējās summas tiesu izpildītāju atlīdzībai varbūt nav milzīgas, taču tās parāda, kas šajos laikos, kad ministrijās meklē, kur varētu ietaupīt, dzīvo, par tādiem “niekiem” kā jostu savilkšana nedomājot.
Savukārt izdevumi valsts valodas aizsardzībai šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, samazinājušies par 83,7%. Pat ja šī summa uz kopējo budžeta miljonu un miljardu fona ir niecīga (samazinājums no 93 tūkstošiem eiro uz 15 tūkstošiem eiro), tā iezīmē sektora prioritātes. Tiesu izpildītājiem, kas jau tā nav tā trūcīgākā darbinieku kategorija - atlīdzības augšā, valsts valodas aizsardzībai - lejā.
Diskutabls ir arī pieklājīgais izdevumu pieaugums Satversmes aizsardzībai (SAB) par 66,6% (vēl viena simboliska ciparu sakritība) un valsts drošības aizsardzībai (VDD) - par 45,3%. Diskutabls šis pieaugums šajā gadījumā ir vārda burtiskajā nozīmē, jo šis būtiskais izdevumu palielinājums, kas absolūtos skaitļos pārsniedz miljonu eiro mēnesī katrai no šīm iestādēm (Satversmes aizsardzībai +1,03 miljoni eiro; valsts drošības aizsardzībai +1,25 miljoni eiro), iespējams, ir pamatots, jo ģeopolitiskā situācija kļūst arvien sarežģītāka un pieaug dažādi iekšējās drošības apdraudējumi, kuri varētu būt inspirēti no ārienes.
Tajā pašā laikā šis finansējuma palielinājums joprojām paliek diskutabls, jo sabiedrība netiek kaut aptuveni informēta, kur šī nauda aiziet un kāpēc bijis nepieciešams tik ievērojams finansējuma kāpums. Skaidrs, ka šajos tāpat kā citos ar valsts aizsardzību un drošību saistītos jautājumos nepieciešams ievērot zināmu slepenību un visu nedrīkst atklāt. Taču neviens jau neprasa atklāt visu. Prasa izgaisināt šo iespējamo izšķērdības miglu, kaut aptuveni, vispārējos vilcienos izskaidrojot ievērojamo izdevumu pieaugumu.
Atsevišķi kā pozitīva parādība jāatzīst šis “Konsolidētā valsts budžeta izpildes” rīks, kurš kopš 2025. gada jūlija ir pieejams Valsts kases mājaslapā, sadaļā “Pārskati un tāmes”. Tur samērā detalizēti ikmēneša griezumā var redzēt valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus. Ieņēmumus visās nodokļu grupās un izdevumus gan resoru, gan iestāžu, gan apakšprogrammu sadalījumā.
Atcerēsimies, ka katru gadu, izskatot nākamā gada budžetu, opozīcija uzsver, ka mēs te Saeimā strīdamies un balsojam tikai par vispārējiem skaitļiem, nevis par konkrētu un detalizētu šī finansējuma izlietojumu.
Jāatzīst, ka šis Valsts kases pārskats kaut daļēji šo vispārību konkretizē. Tiesa, tikai daļēji, jo tāpat netiek sīkāk detalizēts šis finansējuma sadalījums attiecīgo struktūru vai programmu ietvaros, bet virziens uz arvien detalizētāku budžeta izlietojuma caurskatāmību ir pareizs.
