Zemkopības ministrijas (ZM) nākamā gada budžets būs 770,318 miljoni eiro, liecina Saeimā iesniegtais valdības atbalstītais 2022.gada valsts budžeta likumprojekts.
Ja situācija saistībā ar Covid-19 pandēmiju pasliktināsies, Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka nākamā gada valsts budžeta deficītu varētu papildus palielināt līdz 2%, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Nākamā gada budžetā nav paredzēta minimālās algas celšana, piektdien preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Nākamā gada budžets ir līdzsvarots un vērsts uz attīstību, šādu viedokli piektdien valdības ārkārtas sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valsts budžetā astoņos mēnešos nodokļos iekasēts vairāk, nekā bija plānots, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Nākamā gada valsts budžeta projektu finanšu ministrs varētu iesniegt parlamentā 14.oktobrī, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē teica Finanšu ministrijas (FM) Valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā valsts budžetā iekasējis 9,863 miljardus eiro, kas ir par 640,423 miljoniem eiro jeb 6,1% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” izpilddirektors Martina Gausa pamatojums uzņēmuma glābšanai atgādina Bībeles nostāstu par kamieli, kas ar labu ticību esot izdabūjams caur adatas aci.
Saeima nolēmusi ietaupītos budžeta līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Lai arī šo lēmumu var novērtēt pozitīvi, divarpus miljoni eiro ir kā piliens jūrā, jo veselības aprūpes vajadzības, it īpaši kompensējamo zāļu budžets ir naudas badā.
Saeima šajās dienās izskata svarīgus jautājumus – minimālo ienākumu sliekšņus, ietaupīto budžeta līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes vajadzībām, nākamā gada budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.
Saeimas Prezidijs sasaucis Saeimas sēdi trešdien, 28.oktobrī, kad konceptuāli paredzēts skatīt 2021.gada valsts budžeta projektu un saistītos likumprojektus.
Tas ir fakts ‒ papildu finansējumu tieši veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm nākamā gada veselības budžetā valdība neplāno piešķirt, jo visa nauda tiks novirzīta likumā noteiktajam mediķu algu palielinājumam, un tas nozīmē, ka pacienti ir atstāti ārpus laivas.
"Gadā kopumā zaudējumi būs vēl lielāki, jo ir vēl seši mēneši, un mēs atgriežamies situācijā, kad lidojumu skaits samazinās. Tādēļ zaudējumi augs. Vienlaikus mums ir plāns, pie kura mēs pieturamies, un tad, kad mēs atkal varēsim lidot pilnā apjomā, izaugsme būs ļoti strauja," par "airBaltic" finanšu rezultātiem stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (attēlā).
250 miljoni eiro AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, 131 miljons eiro darbnespējas lapas pabalstiem, 8,99 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem. Tie ir tikai daži no Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu izdevumiem. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopumā šiem pasākumiem ir atvēlēti 2,4 miljardi eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro tiks tērēti no valsts budžeta.
Valsts budžeta ieņēmumu apmērs aprīlī ir samazinājies, taču kritums, salīdzinot ar pērno gadu, nav dramatisks, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.