Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” izpilddirektors Martina Gausa pamatojums uzņēmuma glābšanai atgādina Bībeles nostāstu par kamieli, kas ar labu ticību esot izdabūjams caur adatas aci.
Saeima nolēmusi ietaupītos budžeta līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Lai arī šo lēmumu var novērtēt pozitīvi, divarpus miljoni eiro ir kā piliens jūrā, jo veselības aprūpes vajadzības, it īpaši kompensējamo zāļu budžets ir naudas badā.
Saeima šajās dienās izskata svarīgus jautājumus – minimālo ienākumu sliekšņus, ietaupīto budžeta līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes vajadzībām, nākamā gada budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.
Saeimas Prezidijs sasaucis Saeimas sēdi trešdien, 28.oktobrī, kad konceptuāli paredzēts skatīt 2021.gada valsts budžeta projektu un saistītos likumprojektus.
Tas ir fakts ‒ papildu finansējumu tieši veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm nākamā gada veselības budžetā valdība neplāno piešķirt, jo visa nauda tiks novirzīta likumā noteiktajam mediķu algu palielinājumam, un tas nozīmē, ka pacienti ir atstāti ārpus laivas.
"Gadā kopumā zaudējumi būs vēl lielāki, jo ir vēl seši mēneši, un mēs atgriežamies situācijā, kad lidojumu skaits samazinās. Tādēļ zaudējumi augs. Vienlaikus mums ir plāns, pie kura mēs pieturamies, un tad, kad mēs atkal varēsim lidot pilnā apjomā, izaugsme būs ļoti strauja," par "airBaltic" finanšu rezultātiem stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (attēlā).
250 miljoni eiro AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, 131 miljons eiro darbnespējas lapas pabalstiem, 8,99 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem. Tie ir tikai daži no Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu izdevumiem. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopumā šiem pasākumiem ir atvēlēti 2,4 miljardi eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro tiks tērēti no valsts budžeta.
Valsts budžeta ieņēmumu apmērs aprīlī ir samazinājies, taču kritums, salīdzinot ar pērno gadu, nav dramatisks, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Nākamā gada Valsts budžets ir tikai solis lielajā bildē, kas paredz virzību uz Ziemeļvalstu labklājības līmeņa sasniegšanu, šodien, uzrunājot Saeimas deputātus, šādu viedokli pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Par to, kā izlietot 29 miljonus eiro, ko tiesa atzinusi par noziedzīgā ceļā iegūtiem un kas būtu ieskaitāmi valsts budžetā, tiks lemts pēc to saņemšanas budžetā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nākamā gada budžets sasniegs 11,9 miljonu eiro, kas būs par 5,7 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina piektdien valdībā apstiprinātais budžeta plāns.
Valdības rīcība, mediķu atalgojuma celšanai nākamā gada budžetā atvēlot 50, nevis solītos 120 miljonus eiro, ir bezatbildīga, neprofesionāla un zināmā mērā noziedzīga, paziņoja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
SIA "Rīgas satiksme" radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu valdība plāno kompensēt, par labu valstij vairāk pārdalot Rīgas domes iekasētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus, izriet no Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.
Latvijā 73% iedzīvotāju uzskata, ka prioritāri vairāk finansējuma jānovirza veselības aprūpes nodrošināšanai, šodien, prezentējot aptauju par Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Veicot valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, būtiski tiks pārsniegts iepriekšējā gadā panāktais ietaupījums, kas pērn bija 50 miljoni eiro, pastāstīja par izdevumu pārskatīšanu atbildīgās darba grupas vadītājs, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā bija 6,32 miljardi eiro, bet izdevumi 6,62 miljardi eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par 2018.gada valsts pamatbudžeta izpildi.
Lai nodrošinātu pašmāju kino nozares kvalitāti arī pēc Latvijas valsts simtgades filmu programmas beigām, Nacionālā kino centra (NKC) mērķprogrammai 2021.gadā būtu nepieciešams finansējums vismaz septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir par diviem miljoniem vairāk nekā plānots šobrīd, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja centra vadītāja Dita Rietuma.