Slimnīcu tarifus pašlaik nevar palielināt, jo nozarei nav papildu finansējuma, turklāt tā ir tādos "mīnusos", ka gada beigās būs jālūdz palīdzība valdībai, šādu secinājumu šodien pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB) aģentūrai LETA pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 8,931 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,184 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 253,1 miljona eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.
Pirmajā pusgadā izlietoti 2,08 miljoni eiro jeb 1,9% no šī gada budžetā paredzētajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Valsts kontrole (VK) aicinās Saeimu 2026. gadā atteikties no bāzes mēnešalgas indeksācijas piemērošanas valsts kontrolierim un VK padomes locekļiem, kā to paredz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas pārstāvis Aivis Majors.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja apropriācijas palielinājumu 1 379 844 eiro apmērā Veselības ministrijas (VM) pamatfunkciju izpildei.
Saeimas opozīcijas partijas - Apvienotais saraksts (AS) un "Stabilitātei" - ir gatavas sniegt priekšlikumus valsts vēlēto amatpersonu, ministru atalgojuma un partiju finansējuma samazināšanai.
Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai nodevusi rīkojuma projektu, kas paredz VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2024. gadu pārdalīt 26,013 miljonus eiro, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljards eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vienojušies nekomentēt valsts budžeta sastādīšanas gaitu līdz augusta vidum, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar premjeri informēja Rinkēvičs.
Aptuveni mēneša laikā vairāk nekā 10 000 cilvēku ir parakstījuši iniciatīvu, kas aicina ļaut pedagogiem ar vismaz 35 gadu darba stāžu doties pensijā no 60 gadu vecuma.
Budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā Finanšu ministrijas (FM) resors sniedzis priekšlikumus izdevumu samazinājumam 17,1 miljona eiro apmērā jeb 8,6% no samazinājumam pakļautā finansējuma, aģentūrai LETA pavēstīja FM.
Koalīcijas partneri vienojušies, ka izdevumu samazināšana nedrīkst skart pabalstus, bērnu un jauniešu interešu izglītību, veselības pakalpojumu klāstu, komentējot ministriju priekšlikumus par izdevumu samazināšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos bija 7,223 miljardu eiro, bet izdevumi - 7,643 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 419,8 miljonu eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.
Labklājības ministrija (LM) budžeta izdevumu samazinājumu īstenos, neietekmējot pabalstu un pensiju saņēmēju intereses, taču samazinājumu daļēji plāno segt arī no prognozētā ietaupījuma izdienas pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksā, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Ministriem ir jāsaņemas, plānojot tikšanās ar iesaistītajām pusēm par valsts tēriņu samazināšanu, šodien žurnālistiem izteicās Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) rekonstrukcija tiks sākta ar operāciju zāles atjaunošanu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pavēstīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Latvijas budžeta plāni ir novērtēti kā atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumiem, kas ir pozitīvs signāls investoriem, jo, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvija īsteno pārdomātu budžeta politiku, uzsver Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).
Valsts ekonomikas attīstībā nav tikai skaitļi, bet tas ir arī jautājums par katra individuālajām izvēlēm, ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.