Valsts kontrole gatava iesaldēt savas 6185 līdz 7670 eiro lielās algas
Valsts kontrole (VK) aicinās Saeimu 2026. gadā atteikties no bāzes mēnešalgas indeksācijas piemērošanas valsts kontrolierim un VK padomes locekļiem, kā to paredz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas pārstāvis Aivis Majors.
Par šādu lēmumu VK informējusi Finanšu ministriju (FM) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Valsts kontroliera un padomes locekļu algu iesaldēšana ļautu samazināt VK nākamā gada atlīdzības izdevumus par 36 380 eiro.
Šogad Valsts kontroliera pamatalga ir 7670 eiro mēnesī, Valsts kontroles padomes locekļa pamatalga 6185 eiro mēnesī, liecina MK aprēķini par amatpersonu bāzes algu 2025. gadam.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins skaidro, ka tādā veidā VK vēlas rādīt priekšzīmi citiem, uzsverot, ka tā ne tikai prasa un gaida atbildīgu rīcību no citiem, bet vispirms to praktizē pati. "Laikā, kad valstī kopumā norit valsts budžeta izdevumu pārskatīšana, šis ir apzināts un atbildīgs lēmums, kas ir daļa no mūsu konsekventas pieejas - regulāri pārskatīt savas izmaksas, rast iespējas ietaupīt un rīkoties saskaņā ar valsts interesēm," norāda Korčagins.
Valsts kontrolieris atgādina, ka izdevumu pārskatīšanai jābūt ne tikai kampaņveida aktivitātei, bet gan sistemātiskai un neatņemamai valsts pārvaldes ikdienas darba sastāvdaļai.
Valsts kontroles kopējais budžets 2025. gadam ir 8,3 miljoni eiro, no kuriem gandrīz 90% ir plānoti atlīdzības izmaksai, informēja Majors.
Iestādē norāda, ka VK revīzijās sniegto ieteikumu ieviešana ir nesusi naudā mērāmus ieguvumus. Panāktā finanšu atdeve par 2024. gadu ir 1:4,75, kas nozīmē, ka uz katru eiro, kas izlietots VK darba nodrošināšanai, tās darbs ir radījis 4,75 eiro atdevi.
VK uzsver, ka tās ieteikumu ieviešana sniedz sabiedrībai arī naudā neizmērāmus ieguvumus, piemēram, iespēju noteiktās dzīves situācijās saņemt līdzvērtīgu sociālo atbalstu neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā persona dzīvo.
LETA jau vēstīja, ka nozaru ministrijām līdz 30. jūnijam bija jāiesniedz priekšlikumi 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanai.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas.
FM informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu.
Atbilstoši 2026. gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19. augustam.
