Stankeviču ģimenes godīgi nopirkto dzīvokli ģimenei tomēr atņems

Februāra sākumā "Nekā personīga" stāstīja par Stankeviču ģimeni - Ingu, Kasparu un diviem maziem bērniem. Viņi 2020. gadā iegādājās dzīvokli projektā Dammes liepas. Drīz pēc darījuma Ingas un Kaspara jauno dzīvokli arestēja policija. Izrādījās - tā pārdevējs Mārtiņš Vērdiņš dzīvokli bija piesavinājies un pārdevis bez īpašnieka atļaujas, lai gan viņam bija pilnvara to tirgot. Šis īpašnieks ir Krievijas pilsonim piederoša firma "Vladir Investments". Tās konti arestēti kriminālprocesā par 8 miljonu eiro piesavināšanos no cita krievu uzņēmēja.

Ekonomisko lietu tiesa pirmajā instancē lēma, ka dzīvoklim jāpaliek Stankevičiem. Apgabaltiesa otrajā instancē nosprieda pretēji - īpašums jāatdod "Vladir Investments", jo likums nosaka - noziedzīgi iegūtā manta jāatgriež cietušajam, nevis jāatstāj labticīgajam pircējam.

Mums šobrīd ir 40, kredīts ir līdz 60 gadu vecumam, bišku ilgāk. Tas būs pirmspensijas vecums. Atlikums šobrīd ir 90 tūkstoši. Un mums draud palikt uz ielas. Tās ir mūsu vienīgās mājas. Un mūsu bērniem arī tās ir vienīgās mājas.

Ģimene vērsās Augstākajā tiesā. Pēc "Nekā personīga" sižeta arī Tieslietu ministrija un Saeima apņēmās rīkoties un likumu grozīt, lai gan līdz tam jau gadiem ilgušās diskusijas par labticīgo pircēju aizsardzību bija beigušās bez rezultāta. Pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma, viņi plānoja paredzēt tiesai lielāku brīvību un atsevišķos gadījumos ļaut īpašumu atstāt nevis cietušajam, bet godīgajam pircējam.

Deputāti īpašu steigu nejuta, jo Augstākās tiesas lēmumi parasti jāgaida mēnešiem ilgi. Taču šoreiz Senāts līdz spriedumam nonāca netipiski ātri, nesagaidot likuma grozījumus. Tas atstāja spēkā Apgabaltiesas lēmumu Stankeviču mājokli atdot uzņēmumam "Vladir Investments".

JĀNIS PUŠPURS

Zvērināts advokāts

Šajā konkrētajā lietā nolēmuma pieņemšana bija netipiski ātra, vismaz salīdzinot ar manu praksi. Citās lietās, kurās ir sniegtas kasācijas sūdzības, parasti tiek gaidīts pusgads, ir bijušas situācijas, kad arī gads. Šī bija tāda netipiska lieta un tāds mazliet pārsteigums.

MĀRIS LEJA

Augstākās tiesas senators

Zinot to, ka jautājums bija aktualizēts 2017.gadā un tagad ir 2026.gads, tātad pagājuši 9 gadi. Kur ir garantija, ka risinājums būs tuvākajā laikā, un, pat ja būs risinājums Saeimā, kāds tas būs, vai tas spēs ietekmēt, vai būs norma ar atpakaļejošu spēku. Tie bija tik daudz atvērtie jautājumi, ka tas kopums ir skaidrs, te nav nozīmes gaidīt, kā būs.

KASPARS STANKEVIČS

Ar Ingu runājām par tiem scenārijiem, ka mēs varam pavisam reāli palikt bez tā dzīvokļa un ar kredītu, konsultējāmies ar cilvēkiem, padomdevējiem. Un dzīvoklī bērni klausās un jautā - kad tad onkuļi nāks pakaļ tam dzīvoklim, pie kā mēs iesim dzīvot un kur tad būs tās mūsu mājas. Īsti jau mēs šobrīd viņiem atbildēt arī nevaram.

Senāta tiesnesis atzīst, ka cilvēcīgi gribētu palīdzēt Stankveiču ģimenei un meklējis kļūdas apsūdzībā vai otrās instances tiesas argumentos, taču tādas nav atradis.

MĀRIS LEJA

Augstākās tiesas senators

Šajā situācijā, kad likumdevējs bija skaidri pateicis, ka prioritāte ir cietušajam, lai cik no malas taisnīgi vai netaisnīgi - un arī mums kā tiesnešiem, rakstot būtu cilvēcīgi grūti rakstīt, šādā situācijā nebija opcijas pateikt, ka mēs taisīsim izņēmumu.

Jau pirms pieciem gadiem Saeima noteica vienu izņēmumu - gadījumus, ja cietusī puse ir valsts, tad īpašums paliek godīgajam pircējam. To ieviesa pēc mākslinieka Vilipsona gadījuma, kad viņa ģimene bija nopirkusi īpašumu no krāpniekiem. Deputāti likumā ielika termiņu arī pārējo labticīgo ieguvēju aizsardzības mehānisma ieviešanai. Tas jau sen pagājis, bet nekāds risinājums nav atrasts. Šonedēļ, pēc Augstākās tiesas sprieduma, Tieslietu ministrija un Saeimas atbildīgā komisija sasparojās.

INESE LĪBIŅA-EGNERE

Tieslietu ministre (Jaunā Vienotība)

Es tikko esmu parakstījusi vēstuli un tā ir nonākusi Saeimas Juridiskajā komisijā, kura tieši šobrīd izskata jautājumu par pārejas noteikumu radīšanu un es ļoti ceru, ka deputāti nevilcināsies, un šo jautājumu atrisinās.

Pretējā gadījumā es paredzu, ka Latvija zaudēs lietu Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Piedāvājums ir šāds: prioritāte aizvien būs īpašniekam, kam māja vai dzīvoklis ir nozagts vai izkrāpts, taču atsevišķos gadījumos tiesa drīkst lemt īpašumu atstāt godīgajam pircējam. Lai palīdzētu Stankevičiem, pārejas noteikumi paredz, ka kopš šī gada sākuma pieņemtos spriedumus šādās lietās var lūgt izskatīt vēlreiz.

MĀRIS LEJA

Augstākās tiesas senators

jebkuri grozījumi, kas dotu tiesai vairāk rīcības brīvības, ļautu uzlabot varbūtību, ka situācija varētu būt labticīgajam ieguvējam atrisināta pozitīvākā virzienā, noteikti palielinātu.

ANDREJS JUDINS

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ("Jaunā Vienotība")

Saeima nevar pieņemt lēmumu, kam nodot īpašumu. Tas nav jautājums, kas ir mūsu kompetencē. Bet mēs gribam dot iespēju viņiem strādāt un pieņemt lēmumu, nevis vienkārši citēt spriedumā, ka likums to neparedz.

Saeimas 16.aprīļa sēdē

EDGARS TAVARS

Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

Šis ir uzskatāms kļūdu labojums. Un vēlreiz būs jāgriežas tiesā šai ģimenei, un vēlreiz tiesai būs šis jautājums jāskata. Būtu mēs to izdarījuši savlaicīgi, šādas situācijas nebūtu.

Saeima grozījumus šoreiz pieņēma zibenīgi - vienas plenārsēdes laikā un vienbalsīgi. Kādēļ tas iepriekš neizdevās, atbildīgā komisija skaidro ar iebildēm no juristiem un tiesnešiem.

ANDREJS JUDINS

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ("Jaunā Vienotība")

Mums arī ir deputāti, kas uzskatīja, ka šis risinājums īsti nav labs, jādara citādāk. Nebija vienprātības, kas ir nepieciešama, lai virzītu strauji likumprojektu.

LINDA LIEPIŅA

Saeimas deputāte (Latvija pirmajā vietā)

Prakse, ka mēs pieņemam kādu likumu vienam gadījumam, tas īpaši labi nav. Kādēļ iepriekš neizdevās - tur diezgan daudz dažādi iebildumi.

GUNĀRS KŪTRIS

Saeimas deputāts (ZZS)

Strīdi bija par to, vai tiesai ir jāiedod konkrēti kritēriji vai nav jāiedod kritēriji. Bija tiesnešu priekšlikums komisijai, kuri teica, ka tiesām nevajag uzkraut atbildību vērtēt kaut ko, ja nav konkrētu kritēriju.

Šonedēļ pieņemtie grozījumi negarantē Stankevičiem labvēlīgu rezultātu, tas būs tiesas ziņā. Ja lēmums atkal būs nelabvēlīgs, Augstākā tiesa spriedumā iesaka viņiem sūdzēt tiesā valsti.

INGA STANKEVIČA

Tas ir biedējoši - cīnīties ar valsti. Mēs vienkārši gribam atpakaļ mūsu dzīvokli un mierīgi turpināt dzīvi.

KASPARS STANKEVIČS

Protams, mēs bijām ļoti pārsteigti par šo Augstākās tiesas, manuprāt, operatīvo lēmumu, kurš diemžēl arī šoreiz izrādījās mūsu ģimenei negatīvs un, manuprāt, arī atklāti netaisnīgs. Katrā ziņā mēs turpināsim cīnīties par savu īpašumu. Ļoti ceram arī uz likumdevēja gribu un spēju šo situāciju labot.

Mēs esam aprunājušies savā starpā, aprunājušies ar mūsu advokātu, ka mēs esam gatavi. Satversmes tiesa tas ir pirmais punkts, tālāk, ja būs nepieciešamība, mēs iesim arī uz Eiropas cilvēktiesību tiesu. Jā, mēs esam gatavi iet un cīnīties, jo šobrīd patiesībā mums arī nav variantu, tās ir mūsu vienīgās mājas, un hipotekārais kredīts ir milzīgs. Mums vienkārši nav variantu un mēs nevaram necīnīties.

Stankeviči plāno turpināt cīnīties par savu mājokli, tostarp vēršoties Satversmes tiesā. Tam viņiem būs nepieciešama vēl arī konstitucionālo tiesību ekspertu palīdzība. Viņi aicina atsaukties šādu jautājumu juristus, kas būtu gatavi palīdzēt pro bono.