Mediķu neapmierinātība ar saņemto atalgojumu tikai pieaug; jautājumu pacels EK līmenī
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē šodien ievēlēta jaunā valde, un tā plāno Eiropas Komisijas (EK) līmenī aktualizēt jautājumu par darba samaksas palielināšanu, aģentūru LETA informēja arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa.
Valdes sastāvā ir priekšsēdētājas vietnieks Andis Feldmanis, kā arī Sarmīte Plūme, Aija Lielnora, Inta Sīka, Ilze Čepanone un Daina Paegle.
Sēdes laikā sīkāk spriests par turpmāko rīcību saistībā ar arodbiedrības neapmierināto prasību par darba samaksas paaugstināšanu ārstniecības darbiniekiem. Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) ģenerālsekretārs sazinājies ar LVSADA, lai palīdzētu arodbiedrībai sākt šī jautājuma risināšanu EK līmenī, informēja Bāriņa.
Jau ziņots, ka turpmākos piecus gadu LVSADA vadīs Bāriņa, kas iepriekš bija valdes priekšsēdētāja Valda Kera vietniece.
Keris arodbiedrības kongresā 28. novembrī uz vadītāja amatu nepretendēja.
Bāriņa aģentūrai LETA sacīja, ka tālākās arodbiedrības prioritātes saistītas ar budžeta virzības izvērtēšanu, attiecīgi lemjot par tālāko rīcību saistībā ar prasību palielināt darba samaksu.
Tāpat ziņots, ka LVSADA arī pēc otrās izlīgšanas komisijas sēdes ar Veselības ministriju (VM) neizdevās panākt vienošanos par darba samaksas palielināšanu.
Arodbiedrība pieprasīja no 2026. gada 1. janvāra palielināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5%, bet ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, - par 120 eiro. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.
Arodbiedrībā norādīja, ka VM skaidrojusi, ka, tā kā valdība nav devusi iespēju iesniegt papildu budžeta priekšlikumus, vienoties par arodbiedrības prasību kā budžeta priekšlikuma prasības iesniegšanu nav izdevies. "Tas ir pretrunā ar to, ka esam demokrātiska valsts," vērtēja Bāriņa.
Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Barbara Ālīte, ministrija sarunās piedāvāja darba samaksas pieauguma risinājumus meklēt 2027. gada budžetā, ņemot vērā valsts budžeta apstiprināšanas gaitu un noteiktās prioritātes.
Pēc VM klāstītā, sarunās puses nav vienojušās par likumā paredzētās samierināšanas metodes izmantošanu. Arodbiedrība esot informējusi VM, ka izmantos tiesības aizsargāt savas kolektīvās intereses.
VM apzinoties cilvēkresursu situācijas nopietnību veselības aprūpē, īpaši māsu trūkumu, un atzīst, ka atalgojuma pieaugums ir nozīmīgs faktors speciālistu noturēšanai un piesaistei darba vietām valsts sektorā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ministrija iestājoties par "mērķtiecīgu un sistemātisku cilvēkresursu stiprināšanu atbilstoši pieņemtajai Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai 2025. līdz 2029. gadam, kā arī regulāru dialogu ar arodbiedrību un nozares profesionālajām organizācijām".
VM norādījusi, ka ar LVSADA 2023. gadā tika noslēgts Sadarbības memorands par cilvēkresursu stiprināšanu veselības aprūpes nozarē, un 2024. gada 1. janvārī nozarē tika nodrošināts darba samaksas pieaugums.
