Eiropas nauda uzlabo Latvijas kopbudžeta bilanci, neslēpj ministrija

Februārī no Eiropas Komisijas (EK) saņemtie Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi uzlabojuši kopbudžeta bilanci, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norāda, ka atbilstoši Valsts kases datiem 2026. gada pirmajos divos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 425,4 miljonu eiro apmērā, iepretim 68,1 miljona eiro deficītam pirms gada. Pārpalikumu kopbudžetā lielā mērā ietekmēja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums valsts pamatbudžetā, saņemot no EK ES fondu maksājumus 861,9 miljonu eiro apmērā. FM atzīmē, ka pārpalikums šā gada divos mēnešos vērojams visos budžeta līmeņos.

Kopbudžeta ieņēmumi kopumā šā gada pirmajos divos mēnešos bija 3,544 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 651,3 miljoniem eiro jeb 22,5% salīdzinājumā ar pirmajiem diviem mēnešiem pērn.

Par 433 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības - šā gada sākumā tika saņemti EK maksājumi ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmā, tostarp par 242 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), par 60,8 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no Kohēzijas fonda un par vairāk nekā 41 miljonu eiro lielāki bijuši kopējie ieņēmumi no Eiropas sociālā fonda (ESF+) un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF).

Arī turpmākajos mēnešos un gadā kopumā ieņēmumi gan no ES fondiem, gan Atveseļošanās fonda plāna izpildei noslēdzoties, tiek plānoti būtiski lielāki nekā pirms gada, informē FM.

Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada pirmajos divos mēnešos pieauga par 141,4 miljoniem eiro jeb 6,2% salīdzinājumā ar pagājuša gada pirmajiem diviem mēnešiem, sasniedzot 2,414 miljardus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, plāns šogad pirmajos divos mēnešos izpildīts 99,6% apmērā.

Lielāki nekā pērn pirmajos divos mēnešos bija patēriņa nodokļu ieņēmumi, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bija 691,3 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 64,8 miljoniem eiro jeb 10,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem un pārsniedza periodā plānoto par 18,7 miljoniem eiro jeb 2,8%. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem PVN iemaksas šā gada pirmajos divos mēnešos palielinājušās par 7,5%, kamēr atmaksas pieaugušas par 1,9%.

Tirdzniecības nozare kā lielākā PVN iemaksu veicēja notur iemaksu kāpumu, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes un pakalpojumu nozarēs, skaidro FM.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada pirmajos divos mēnešos bija par 16,6 miljoniem eiro jeb 8,5% lielāki nekā 2025. gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 211,5 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu perioda plāns izpildīts 98,2% apmērā. Lielākais kāpums bija ieņēmumos par naftas produktiem, bet ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem bija tuvu pērnā gada līmenim.

FM atzīmē, ka minētajām, ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm no šā gada 1. janvāra ir palielināta nodokļa likme. Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu atbilstošajiem periodiem, patēriņam nodots par 8,6% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 7,6% vairāk, bet benzīns par 9,8% vairāk. Turpretī patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apmērs šogad pirmajos divos mēnešos samazinājies attiecīgi par 10,3% un 2,7%.

FM informē, ka darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma - gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana.

Kamēr VSAOI kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, saņemtas 845,1 miljona eiro apmērā, kas ir pieaugums par 55,1 miljonu eiro jeb 7%, tikmēr IIN ieņēmumi bija 524,5 miljoni eiro, kas ir par 33,8 miljoniem eiro jeb 6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

FM skaidro, ka 2025. gada janvārī IIN ieņēmumi vēl tika iekasēti par 2024. gada decembra ienākumiem atbilstoši regulējumam pirms nodokļu reformas. IIN ieņēmumi iekasēti 95% apmērā no periodā plānotā, savukārt VSAOI, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, saņemtas 99,1% no plānotā šā gada pirmajos divos mēnešos.

Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds 2025. gada decembrī un šā gada janvārī pieauga par 4,7%, ko ietekmēja minimālās algas celšana no 740 līdz 780 eiro no šā gada 1. janvāra. Taču FM atzīmē, ka pērn atbilstošajā periodā darba samaksas fonda pieaugums bija 5,8%, tādējādi šogad vērojama pieauguma tempa sabremzēšanās.

Arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kritumu šā gada pirmajos divos mēnešos par 27,9 miljoniem eiro jeb 17,8% FM skaidro ar nodokļu regulējuma izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. UIN šā gada pirmo divu mēnešu ieņēmumu plāns pārsniegts par 31,2 miljoniem eiro jeb 31,8%.

Kopbudžeta izdevumi 2026. gada pirmajos divos mēnešos bija 3,118 miljardu eiro apmērā, kas ir par 157,8 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk nekā pirmajos divos mēnešos gadu iepriekš, informē FM.

Izdevumu pieaugumu FM pamatā saista ar izdevumu kāpumu valsts pamatbudžetā par 131,4 miljoniem eiro jeb 6,8%, rezultējoties 2,1 miljardā eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi, neieskaitot transfertus pašvaldībām, bija par 138,2 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi lielāki, kopumā veidojot 263,4 miljonus eiro.

Lielākais kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi transportlīdzekļu iegādei bija par 176,4 miljoniem eiro lielāki pamatā saistībā ar šā gada janvārī un februārī Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa līguma ietvaros veiktajiem maksājumiem kājnieku kaujas mašīnu iegādei. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija par 17,7 miljoniem eiro mazāki saistībā ar pērn janvārī veiktā maksājuma Liepājas cietuma būvniecībai.

Tāpat valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 644,2 miljonu eiro apmērā bija par 43,8 miljoniem eiro jeb 7,3% lielāki nekā pirmajos divos mēnešos pirms gada. Pamatfunkcijās šā gada janvārī veikts avansa maksājums AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" programmai "Aizdevumi ar kapitāla atlaidi" 45,5 miljonu eiro apmērā, vienlaikus izdevumi programmā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" ir samazinājušies par 16,7 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām ES fondu projektu īstenošanai bija par 35 miljoniem eiro jeb 21,1% lielāki nekā pirmajos divos mēnešos pirms gada. Vairāk izdots Atveseļošanās fonda projektu īstenošanai, informē FM.

Kopumā 2026. gada pirmajos divos mēnešos valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu un Atveseļošanās fonda projektu īstenošanai 314 miljonu eiro apmērā bija tuvu pērnā gada līmenim. Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas 79,2 miljonu eiro apmērā bija par 15 miljoniem eiro lielākas nekā pirmajos divos mēnešos pirms gada. Atveseļošanās fonda projektiem šā gada pirmajos divos mēnešos izdots par 28,8 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 138 miljonus eiro. "RailBaltica" projekta izdevumi 2026. gada pirmajos divos mēnešos pamatbudžetā bijuši mazāki nekā pirms gada, tas ir, 18,9 miljoni eiro.

Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada pirmajos divos mēnešos bija 156,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 115,2 miljoniem eiro jeb 42,4% mazāk nekā pirmajos divos mēnešos pirms gada, kas pamatā skaidrojams ar izdevumiem pretgaisa sistēmu iegādei aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem valsts pamatbudžetā veidoja 112,5 miljonus eiro, kas ir par 11,9 miljoniem eiro jeb 9,6% mazāk. Samazinājums saistāms ar pērn janvārī no valsts pamatbudžeta veiktajām izmaksām atlikušajām kompensācijām hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 17,8 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta izdevumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 778,7 miljonu eiro apmērā, un salīdzinājumā ar 2025. gada pirmajiem diviem mēnešiem tie pieauga par 11,3 miljoniem eiro jeb 1,5%.

Tostarp izdevumi slimības pabalstiem bija 78,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,9 miljoniem eiro jeb 9,6% vairāk nekā pirms gada. Izdevumi vecuma pensijām bija 539,8 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 3,9 miljoniem eiro jeb 0,7%. FM atzīmē, ka šā gada februārī izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 657 eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2025. gada februārī, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,4%.

Tikmēr bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitam šogad februārī samazinoties par 7,8% un izmaksātā pabalsta vidējam apmēram pieaugot par 9,4%, valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 34,9 miljonu eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Kopumā valsts speciālā budžeta pārpalikums šā gada pirmajos divos mēnešos bija 148,7 miljoni eiro, pieaugot par 67,4 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2025. gada pirmajiem diviem mēnešiem, informē FM.

Pašvaldību budžetā 2026. gada pirmie divi mēneši noslēgti ar pārpalikumu 97,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par septiņiem miljoniem eiro mazāk salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem diviem mēnešiem.

Pašvaldību budžeta kopējie ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 686,9 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 31,4 miljoniem eiro jeb 4,8%.

Pašvaldību IIN ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos saņemti atbilstoši budžetā garantētajam ieņēmumu prognozes apmēram - 334,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 21,1 miljonu eiro jeb 6,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Savukārt pašvaldību budžeta izdevumi 2026. gada pirmajos divos mēnešos pieauga par 38,5 miljoniem eiro jeb 7%, sasniedzot 589,3 miljonus eiro.

FM informē, ka lielākais kāpums bija kapitālajiem izdevumiem, kur izdevumi pamatkapitāla veidošanai, neieskaitot transfertus uz citiem budžeta līmeņiem, šogad pirmajos divos mēnešos auguši par 16,8 miljoniem eiro jeb 35,8%, sasniedzot 63,6 miljonus eiro, vairāk ieguldot ES fondu projektu īstenošanai.

Kapitālajam remontam un rekonstrukcijas projektiem pašvaldībās šogad pirmajos divos mēnešos investēts par 9,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, izdevumiem sasniedzot 23,5 miljonus eiro. FM informē, ka lielāki izdevumi vērojami Rīgā, kur investīcijas augušas par sešiem miljoniem eiro, bet par 2,6 miljoniem eiro vairāk tērēts rekonstrukcijas darbiem Cēsīs.

Savukārt pašvaldību izdevumi būvniecības projektiem šogad pirmajos divos mēnešos bija par 6,1 miljonu eiro lielāki nekā pirms gada, tostarp lielāki izdevumi būvniecības projektiem bijuši Madonas, Mārupes un Ādažu pašvaldībās.

Pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem 2026. gada pirmajos divos mēnešos bija 129,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,2 miljoniem eiro jeb 8,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. FM norāda, ka vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši ēdināšanas izdevumi.

Tāpat arī izdevumi atlīdzībai šogad pirmajos divos mēnešos pieauga par 9,5 miljoniem eiro jeb 3,4% un bija 288,9 miljoni eiro, kas pamatā saistāms ar lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai un minimālās algas pieaugumu valstī. Lielāki bija arī izdevumi sociāla rakstura maksājumiem, kas veidoja 43,7 miljonus eiro, uzrādot pieaugumu par 3,5 miljoniem eiro jeb 8,7%. FM skaidro, ka vairāk tērēts par sociālo aprūpi mājās un samaksai par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.