Nodokļu samazināšana pati par sevi vēl negarantē ēnu ekonomikas sarukumu, jo valsts budžetā zaudētie ieņēmumi ilgtermiņā būs jākompensē. Turklāt, samazinot nodokļu slogu vienā jomā un palielinot citā, ēnu ekonomika var vienkārši mainīt savu formu, TV24 raidījumā "Uzmanības centrā: ekonomika" norādīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Diskusijā par nodokļu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju ekonomists ironiski norādīja - ja tiktu atcelti pilnīgi visi nodokļi, konkurētspēja būtu augsta un arī ēnu ekonomika vairs nepastāvētu.
Tomēr praksē valstij ir nepieciešami nodokļu ieņēmumi, tādēļ jebkurš būtisks nodokļu samazinājums rada jautājumu, kā kompensēt budžetā radušos iztrūkumu.
Krasnopjorovs kā piemēru minēja iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), vienlaikus palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokli.
"Ja mēs PVN samazinām, bet to kompensējam ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšanu, tad mēs ēnu ekonomiku varbūt samazinām vienā jomā, bet otrā jomā - aplokšņu algās - ēnu ekonomika atkal aug," skaidroja ekonomists.
Viņš uzsvēra, ka diskusijās par nodokļu samazināšanu jāvērtē ne tikai tūlītējais ieguvums konkrētai nozarei vai iedzīvotāju grupai, bet arī ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu un visu nodokļu sistēmu kopumā.
Lai gan politiķi pirms vēlēšanām nelabprāt runā par iespējamu nodokļu paaugstināšanu, ilgstoši samazinot budžeta ieņēmumus, jautājums par iztrūkuma kompensēšanu agrāk vai vēlāk kļūst neizbēgams.