Nodokļi

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas vistiešākajā veidā radīs negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, vērtē Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole".

Beidzot kļuvis skaidrs, kādas izmaiņas nodokļos mūs gaida. Koalīcijas pārstāvji iepazīstinājuši ar to, kā tad mainīsies darbaspēka nodokļi. Labā ziņa - tos paredzēts samazināt, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

"Kopumā 97% Latvijas iedzīvotāju iegūs no šīs reformas - viņu ienākumi palielināsies," sacīja Ašeradens, tostarp atzīmējot, ka ir plānots palielināt minimālo algu, kā arī ir paredzēts noteikt fiksētu neapliekamo minimumu visiem. Ministrs arī atzīmēja, ka šobrīd notiek ļoti intensīvas sarunas starp politiskajām partijām, darba devējiem un darba ņēmējiem par visām pusēm puslīdz pieņemamu rezultātu. "Tas nav vienkārši - ir piecas puses, un detaļu ir ļoti daudz, bet šķiet, ka mēs virzāmies uz priekšu," teica Ašeradens.

Valstij pietrūks daudz naudas nākamgad paredzamo izdevumu, saistību un politiķu solījumu izpildei, tāpēc 2024. gada septembra sākumā droši zināms tikai viens, ka sabiedrībai nepatīkamus darbus valstij darīt nāksies. Valsts no šiem darbiem baidās tikpat cik sabiedrība.

Valstij šogad būtu jāizmanto iespēja ieviest bankām virspeļņas nodokli, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardi eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.

Iekšējās drošības birojs (IDB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonu par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un nodokļu nomaksas vairāku gadu garumā, informē IDB.

Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli, trešdien "Indexo bankas" atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Nodokļu reformas neīstenošana būtu bezatbildība, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām, vienlaikus saglabājot fokusu uz valsts drošību kā valdības noteikto galveno prioritāti un jau sākotnēji nospraustajiem mērķiem - veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi un mazinās sociālo nevienlīdzību, aģentūrai LETA pavēstīja Ašeradens.

Lai kompensētu zaudējumus, ko radītu iespējamā darbaspēka nodokļu pārskatīšana, Finanšu ministrija piedāvāja paaugstināt akcīzes nodokli, indeksēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli visiem transportlīdzekļiem, paaugstināt izložu nodokļa likmes.

Ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

Valdības ministriem otrdien jāver vaļā mape ar nākamā gada budžeta prognozēm un izdevumiem. Situācija nav iepriecinoša. Tā saucamā fiskālā telpa, ar ko apzīmē naudas apjomu, ko varētu papildus tērēt, tiek lēsta negatīva – mīnus 13 miljoni eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Turklāt nākamā gada budžeta dokumentos vēl nebūs atrodamas ilgi gatavotās nodokļu izmaiņas. Valdošo partiju starpā par tām aizvien nav panākta vienošanās.

Nodokļu palielināšana šobrīd būtu kļūda, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,024 miljardu eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad nesasniegs plānoto apmēru, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 855,865 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,7% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Igaunijas valdošā koalīcija, kuru veido Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija “Igaunija 200”, pagājušās nedēļas nogalē publiskoja savu nodokļu reformas projektu, kas no Latvijas skatu punkta ir gandrīz vai šokējošs. Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Igaunijā tiks paaugstināti nodokļi, lai iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, liecina jaunais Igaunijas valdošās koalīcijas līgums, ko piektdien nodeva atklātībai trīs koalīciju veidojošās partijas - Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija "Igaunija 200".